Kamēr valdība aicina biznesu «pašattīrīties», pēc diviem kara gadiem Latvijas eksports uz Krieviju ir tikai nedaudz sarucis. Re:Baltica pirmo reizi nosauc lielākos eksportētājus un atklāj to darbības kopējo apjomu
Nedēļu pirms došanās pavasara brīvdienās Saeimas komisija stundu diskutēja, ko darīt ar iedzīvotāju iesniegumu aplikt ar 90% nodokli maksājumus uz Krieviju. Šīs sanāksmes laikā Latvijas austrumu robežai pārripoja aptuveni 40 kravas fūres. Parastā darbdienā to būtu vairāk nekā 300. Bet preces, protams, ved arī kuģi un vilcieni.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mūsu eksports uz agresorvalsti ir samazinājies tikai par nepilniem 6% jeb 70 miljoniem eiro gadā. To ar uzviju kompensē pieaugums uz Kazahstānu un Kirgizstānu, kas pazīstamas kā sankciju apiešanas valstis. «Latvija ir ceļš uz Maskavu visai Eiropas Savienībai,» saka VID Muitas pārvaldes vadītājs Raimonds Zukuls.
Lai ar sabiedrības spiedienu mudinātu pārtraukt biznesu Krievijā, Ekonomikas ministrija atsākusi publicēt eksportētāju sarakstu. To sola atjaunināt reizi ceturksnī, taču šobrīd saraksts atspoguļo situāciju tikai vienā mēnesī — 2023. gada decembrī.
Re:Baltica rīcībā ir nonākuši Krievijas muitas deklarāciju dati par Latvijas uzņēmumiem, kas turpina eksportu. Mēs atlasījām 20 lielākos eksportētājus, summējot datus par 2022. un 2023. gadu. Tā ir pirmā reize, kad šādi kopainas dati tiek publicēti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.