Patiesības frontē

Nav nekādas vēlēšanās lasīt rakstus, kur figurē Ukrainas “denacifikācijas” aktīviste Spriņģe. Ja nu vienīgi rakstu, kur viņa atzīst kļūdu un atvainojas. Tas laikam nav šis gadījums.

es nu jau otro gadu iepērkos Maximā, kas ir netālu no manas darbavietas un varu apgalvot, ka pamatā tur iepērkas krievvalodīgie, kuri pret mani ir ļoti draudzīgi – ja jākomunicē – tad runā ar mani latviski, vai vakar – vecai kundzei nokrita paldies karte – aizrādīju, viņa laikam neprat a neko pateikt latviski – pateicās man krieviski ilgi un sirsnīgi. Sabiedriskā transportā agresijas toties ir no krievu vīriešiem tik daudz , ka brīžiem bail – un viens otrs agresors arī itk bandītiska izskata, ka man jājūtas kā zaķim izsalkuša lauvas krātiņā – tā kā – sadzīvē mana pieredze ir dažāda

bet- man šķiet , ka latviešiem ir kaut kāds rietumeiropeisks pašiznīcināšanās un mazvērtības, vainas komplekss
visu laiku!!!! – medijos ir šie virsraksti par to, kā latvieši moca krievus ar to savu latviešu valodu – to visbiežāk var lasīt , dzirdēt lsm.lv – bet arī citos medijos – piemēram, tv24 – ukraiņi esot pārsteigti, ka latvieši esot naidīgi pret krieviem – bet kāpēc tāds formulējums vispār – kāpēc ne krievu naids pret latviešiem?

sabiedriskos mediju kremļa projektu – par ukraiņu karavīriem cūkām – nezināju , ka tieši krievijā ukraiņus dēvē par cūkām – nu kā var sabiedriskie mediji tā piespēlēt kremļa propagandistiem un nebūt ne kādai atbildībai?