Izsludinās konkursu uz KNAB priekšnieka amatu • IR.lv

Izsludinās konkursu uz KNAB priekšnieka amatu

22
Pašreizējie KNAB vadītāji Alvis Vilks un Juta Strīķe. Fot: Andrejs Terentjevs, F64

Vilks negrasās kandidēt, Strīķe vēl domā 

Valdība otrdien nolēma izsludināt konkursu uz vakanto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Konkursu plānots izsludināt ceturtdien, un pretendentiem būs jāpiesakās mēneša laikā, ziņo BNS. 

KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisiju vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komisijā darbosies Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Komisijas priekšsēdētājs, ja nepieciešams, komisijas darbā var pieaicināt citus ekspertus un speciālistus. 

Sākotnēji bija domāts, ka komisiju varētu vadīt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, taču viņš uzsvēris, ka jau vada komisiju, kas vērtē KNAB priekšnieka atbilstību amatam, tādēļ nebūtu pareizi, ja ģenerālprokurors vadītu arī atlases komisiju. Līdz ar to komisijā vairs nebūtu ne valdības deleģētā pārstāvja, ne atbildīgo Saeimas komisiju vadītāju. 

Līdz ar konkursa nolikumu sabiedrība tiks informēta par katru kandidātu, kurš pieteicies uz KNAB priekšnieka amatu, kā arī komisijas vērtējumu par katru pretendentu. Komisija izvēlēto pretendentu virzīs atbalstīšanai valdībā, bet KNAB vadītāju iecels Saeima. 

KNAB vadītāja pretendentam būs vajadzīga “nevainojama reputācija”, nosaka projekts. Uz KNAB šefa amatu varēs kandidēt persona, kas ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, no tās vismaz triju gadu pieredzi atbildīgā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. 

Uz otro lasījumu no likumprojekta svītrota norma, ka biroja vadītāja amata pretendents nedrīkst būt iesaistījies partijā vai apvienībā, kā to rosināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saeimas Juridiskais birojs lūdza šo prasību svītrot, uzskatot to par neatbilstošu Satversmei, jo nevar aizliegt biedrošanās brīvību. Taču uz trešo lasījumu vēl tiks meklēts formulējums, lai pretendentu lokā nevarētu būt cilvēki, kuri ir atbildīgos vai vēlētos amatos partijā.

Pašreizējais KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks konkursā uz KNAB priekšnieka amatu neplāno piedalīties. Vilks BNS teica, ka viņš jau iepriekš paudis nevēlēšanos kandidēt un pie tā arī palikšot. Iemesli tam ir vairāki. “Gan tīri personiski, gan pietiekami ilgi šeit ir nostrādāts. Jau pagājušajā konkursā es nekandidēju, tā ka tas ir ilgstošā laika posmā pieņemts lēmums,” viņš sacīja. 

Otra KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe pagaidām vēl nav izlēmusi, vai kandidēt konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, taču arī viņa pieļauj to nedarīt. Kad iepazīšoties ar konkursa nolikumu, tad arī izlemšot par vai pret kandidēšanu.

 

Komentāri (22)

boss 16.08.2011. 16.38

Tas, ka J.Strīķe un arī A.Vilks negrasās kandidēt uz KNAB priekšnieka amatu, ir nepatīkami, bet kautkādā ziņā arī izskaidrojami. Cik ilgi cilvēks var atdot sevi visu darbam valsts labā, kas valstiskā mērogā netiek atbalstīts???

Portālā “Diena” ir publikācija “Strīķe: Latvijā jūtams politiskās gribas trūkums cīnīties pret korupciju” (BNS, 2011. gada 15. augusts 16:56)

Daži fragmenti:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Juta Strīķe atzīst, ka Latvijā ir jūtams politiskās gribas trūkums cīnīties pret korupciju.

Savukārt KNAB darbības, kas vērstas pret korupciju visaugstākajos varas ešelonos, dažos politiķos, piemēram, Ainārā Šleserā (LPP/LC), izraisot histērisku reakciju.

Strīķe gan atturējās runāt par konkrētiem politiķiem vai Saeimas sastāviem, bet Latvija noteikti būtu daudz mazāk korumpēta valsts, ja valstsvīri vairāk domātu par to, ka ekonomikai un korupcijai ir ļoti tieša kolerācija – mazattīstītās valstīs korupcija ir augsta.

Tomēr tikai KNAB un citas izmeklēšanas iestādes korupcijas mazināšanā rezultātu nepanāks.
“Tā ir ilūzija, ka tikai ar apkarošanu un visu aizturēto salikšanu cietumos mēs būsim laimīgi un korupcija samazināsies. Arī arguments, ka, nomainoties paaudzēm, korupcija samazināsies, ir tas pats, kas pateikt, ka korupcijas problēma vispār nepastāv. Ir daudzas valstis, kur nomainījušās paaudzes, taču korupcija joprojām pastāv. Ja visapkārt ir koruptīva vide, tad pati par sevi paaudžu maiņa labumu korupcijas samazināšanā nedos. Esmu sapratusi, ka korupcijas samazināšanā ir nepieciešama ne tikai kopēja sabiedrības izpratne, sabiedrības izglītošana, bet arī politiskā griba,” klāstīja Strīķe.

Šādas reakcijas ir nemaskētas, piemēram, nepatikas paušana, kas robežojas ar klaji naidīgu attieksmi pret biroju.
“Es runāju par pēdējā laika Šlesera un [Jāņa] Urbanoviča izteicieniem. Daži Šlesera izteicieni, es pat teiktu, ir īpaši histēriski un emocionāli,” norādīja Strīķe.

+1
0
Atbildēt

0

archoftriumph 16.08.2011. 15.11

manupraat jaakandidee gan Strikei gan Vilkam. savaadaak buus kaa padomju laikos latvijaa kad partijaa svesie sastaajaas un svesie arii valdiija, atskjiriibaa no igaunjiem un lietuviesiem.

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu