Izsludinās konkursu uz KNAB priekšnieka amatu

Tas, ka J.Strīķe un arī A.Vilks negrasās kandidēt uz KNAB priekšnieka amatu, ir nepatīkami, bet kautkādā ziņā arī izskaidrojami. Cik ilgi cilvēks var atdot sevi visu darbam valsts labā, kas valstiskā mērogā netiek atbalstīts???

Portālā “Diena” ir publikācija “Strīķe: Latvijā jūtams politiskās gribas trūkums cīnīties pret korupciju” (BNS, 2011. gada 15. augusts 16:56)

Daži fragmenti:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Juta Strīķe atzīst, ka Latvijā ir jūtams politiskās gribas trūkums cīnīties pret korupciju.

Savukārt KNAB darbības, kas vērstas pret korupciju visaugstākajos varas ešelonos, dažos politiķos, piemēram, Ainārā Šleserā (LPP/LC), izraisot histērisku reakciju.

Strīķe gan atturējās runāt par konkrētiem politiķiem vai Saeimas sastāviem, bet Latvija noteikti būtu daudz mazāk korumpēta valsts, ja valstsvīri vairāk domātu par to, ka ekonomikai un korupcijai ir ļoti tieša kolerācija – mazattīstītās valstīs korupcija ir augsta.

Tomēr tikai KNAB un citas izmeklēšanas iestādes korupcijas mazināšanā rezultātu nepanāks.
“Tā ir ilūzija, ka tikai ar apkarošanu un visu aizturēto salikšanu cietumos mēs būsim laimīgi un korupcija samazināsies. Arī arguments, ka, nomainoties paaudzēm, korupcija samazināsies, ir tas pats, kas pateikt, ka korupcijas problēma vispār nepastāv. Ir daudzas valstis, kur nomainījušās paaudzes, taču korupcija joprojām pastāv. Ja visapkārt ir koruptīva vide, tad pati par sevi paaudžu maiņa labumu korupcijas samazināšanā nedos. Esmu sapratusi, ka korupcijas samazināšanā ir nepieciešama ne tikai kopēja sabiedrības izpratne, sabiedrības izglītošana, bet arī politiskā griba,” klāstīja Strīķe.

Šādas reakcijas ir nemaskētas, piemēram, nepatikas paušana, kas robežojas ar klaji naidīgu attieksmi pret biroju.
“Es runāju par pēdējā laika Šlesera un [Jāņa] Urbanoviča izteicieniem. Daži Šlesera izteicieni, es pat teiktu, ir īpaši histēriski un emocionāli,” norādīja Strīķe.

manupraat jaakandidee gan Strikei gan Vilkam. savaadaak buus kaa padomju laikos latvijaa kad partijaa svesie sastaajaas un svesie arii valdiija, atskjiriibaa no igaunjiem un lietuviesiem.