Mežs ziemā. Foto - Edijs Pālens, LETA
Nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2022. gadā veidoja 7%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 4,2 miljardus eiro – 20% no valsts kopējā eksporta. Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējs ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts.
Klimata pārmaiņas nav noliedzamas, pat ja mums var atšķirties viedokļi, cik lielā mērā tās ir dabiskā cikla sastāvdaļa un cik lielā mērā – cilvēka darbības ietekmētas. Jau iepriekšējā 30 gadu periodā, kas nu jau kalpo kā atskaites punkts klimatiskajai normai, un, proti, laikā no 1991. līdz 2020. gadam, gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija pieaugusi par 1,8 Celsija grādiem attiecībā pret 1961. – 1990. gada periodu. Februāra, kas tradicionāli ir aukstākais gada mēnesis, vidējā temperatūra pēdējos gados regulāri ir virs nulles, kas nozīmē, ka lielā daļa Latvijas ilgstošāks sals tā arī neiestājas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas dienesta dati. 2024. gada februārī vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija plus 0,6 grādi jeb 3,7 grādi virs klimatiskās normas.
Šogad situācija šķiet vēl pārsteidzošāka. Nav neviena Latvijas reģiona, kur līdz janvāra beigām būtu faktiski iestājusies ziema. Janvāra otrajā dekādē vidējā temperatūra Latvijā bija plus 1,9 grādi, kas ir 4,1 grāds virs normas! Situāciju vēl neparastāku padara arī lielais nokrišņu daudzums, kas normu pārsniedza pat par 152%. Meteorologu prognozes liecina, ka apmēram tāds pats būs arī februāris, par ko liecina gan migrējošo putnu, piemēram, strazdu atgriešanās, gan atsevišķu kukaiņu aktivitātes. Latvijas ziema sāk atgādināt ziemu, kāda tradicionāli vērojama Rietumeiropas valstīs.
Kā tas ietekmē meža nozari? Ļoti tieši. Sala neesamība kombinācijā ar augsto nokrišņu līmeni meža ceļus, pa kuriem jāpārvietojas smagajai tehnikai, praktiski neizbraucamus. Situācija varbūt nedaudz labāka ir uz Latvijas Valsts mežu ceļiem, bet arī tur nu jau ir sasniegts kritiskais punkts. Ir ziemas vidus – klasiski intensīvākais mežizstrādes un koku izvešanas periods –, bet meža nozares tehnika un darbinieki lielā mērā stāv dīkā.
Diemžēl šīs pārmaiņas, šķiet, ir uz palikšanu, liekot mums sākt apsvērt risinājumus, kā tām pielāgoties. Te nu būtu vērts sanākt kopā gan nozares uzņēmumiem, gan meteorologiem, gan zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, gan valdības pārstāvjiem, lai izstrādātu sava veida pasākumu plānu vai ceļa karti, kā Latvijas meža nozarei pārorientēties uz darbu cita veida klimatiskajos apstākļos. Protams, ka bez tādiem it kā īstermiņa faktoriem kā uz laiku neizbraucami meža ceļi mūs sagaida arī tādas fundamentālas pārmaiņas kā dominējošo koku sugu proporciju izmaiņas, daudz lielāki spēcīgu vētru, plūdu riski utt.
Taču atgriežoties pie apgrūtinātas mežistrādes ziemā un meža ceļiem, kas pārvērtušies par dubļu upēm, skaidrs, ka risinājumi jāmeklē vairākos virzienos. Viens ir tradicionālais – ja mežistrāde ir apgrūtināta vienā laika periodā, jāmēģina “saraut” citā – piemēram, lielākos darbus pārceļot uz vēlu pavasari, kad augsne ir nožuvusi. Protams, svarīgs ir meža ceļu kvalitātes jautājums – cik valsts vai privātie spēlētāji var ieguldīt to maksimālā pielāgošanā jaunajiem apstākļiem.
Taču būtiski ir arī meklēt inovatīvus, uz modernajām tehnoloģijām balstītus risinājumus, lai mežsaimniecība spētu pielāgoties klimata pārmaiņām. Viens piemērs no Somijas, kur arī ir vērojamas līdzīgas laika apstākļu pārmaiņas, kā pie mums. Helsinku universitātes zinātnieki izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu rīku, kas palīdzētu harvesteru operatoriem izvēlēties optimālos ceļus mērķa sasniegšanai, izvairoties no pārlieku “mīkstiem” ceļiem, vēsta somu meža nozares ziņu portāls forest.fi. Mākslīgais intelekts izbraucamos ceļus izvēlētos balstoties uz atvērtajiem meža nozares datiem, kā arī no harvesteru sensoru ievāktajiem datiem par ceļu stāvokli. Uz šo datu pamata varētu tikt radīta visu Somiju aptveroša tiešsaistes karte jeb meža ceļu hidroloģiskais modelis, kas ļautu plānot mežistrādes operācijas zinot, “kurp un kad doties mežā”. Nākamais solis būtu pilnīgi automatizētas maršrutu plānošanas izveide, kas kalpotu par pamatu autonomu, mākslīgā intelekta vadītu harvesteru darbībai.
Somu veikums ir patiesi iespaidīgs, taču klimata pārmaiņām jāpiemērojas jau tagad. Viens no risinājumiem, ko jau tagad izmanto tādi mežsaimniecības uzņēmumi kā, piemēram, SIA ZLM ir ceļu plāksnes, kas ir dabai draudzīgs veids, kā nodarboties ar meža darbiem, nekaitējot augsnei.
Klimata pārmaiņu kontekstā nereti uzsver, ka nedrīkst ļauties izmisumam, kas mēdz pārņem cilvēkus, raugoties uz kāpjošajiem temperatūras rādītājiem. Iemesls – izmisums neļauj rīkoties. Tomēr, lai rīcība tikai vairotu un celtu godā Latvijas zaļo zeltu – mežus – svarīgi rīkoties kopā ar uzticamiem partneriem, kam mežs ir ilgtermiņa vērtība un rīkojas saskaņā ar to, pielietojot ilgtspējīgus risinājumus un meklējot inovācijas.
Autors ir SIA ZLM valdes loceklis
