Decembrī, salīdzinot ar periodu pirms gada, cenas Latvijā pieauga par 3,3%, mēneša laikā tām palielinoties par 0,2%. Kopumā inflācijas ziņā aizvadīts mierīgs gads. Lai gan pērn ik pa laikam uzbangoja faktori, kas varētu izraisīt būtisku cenu kāpumu, kopējā 2024. gada bilance rāda mērenu cenu pieaugumu (1,3%).
2024. gada nelielo vidējo inflāciju lielā mērā nodrošināja energocenu negatīvais devums.
Cena elektroenerģijai, gāzei un citam kurināmajam gada laikā vidēji samazinājās par 13,9%, cenas pārtikai auga par 3,6%, bet pakalpojumiem par 5,5%. Netrūkst arī piemēru produktiem, kuriem gada laikā cenu pieaugums ir bijis krietni virs gada vidējās inflācijas.
Enerģijas cenas pašlaik ir salīdzinoši zemas, bet tās mēdz būt svārstīgākas nekā pakalpojumu un rūpniecības preču cenas. Šī svārstīguma dēļ ne velti bieži lielāka uzmanība tiek pievērsta pamatinflācijai – inflācijai bez enerģijas un pārtikas cenām. Tomēr, kā gadījies, kā ne, bet pārtiku un ar enerģiju saistītus produktus ikdienā tomēr lietojam, tāpēc gluži nevaram atmest enerģiju un, piemēram, skatīties tikai uz pakalpojumiem, kam cenas pieaug relatīvi straujāk.
Decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz pieaugušas degvielas cenas. Siltumenerģijas tarifi atsevišķās apdzīvotās vietās pieaug, citās samazinās. Savukārt elektrības cena decembrī nedaudz saruka, kā arī pašlaik nav redzama elektroenerģijas savienojuma starp Somiju un Igauniju EstLink 2 bojājuma būtiska ietekme uz elektrības cenu.
Ko gaidīt no jaunā gada? Šā gada janvāris iesākas ar garu pieaugošu tarifu un atsevišķu nodokļu sarakstu. Janvārī, lai gan jaudas uzturēšanas maksa elektrībai nemainās, mazinās valsts atbalsts, līdz ar to iedzīvotājiem rēķinā šī komponenta cena pieaugs. Pieaug akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, arī tabakai un saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī palielinās atsevišķi citi tarifi, tai skaitā pasta pakalpojumiem.
Tajā pašā laikā Latvijā tiek pievērsta uzmanība konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī medikamentiem tiek solīts mazināt uzcenojumu, tā vietā ieviešot maksu par farmaceita pakalpojumiem. Protams, šāda rīcība var veicināt pozitīvas pārmaiņas konkurences veicināšanā, tomēr, ja tirgus pats nemonopola gadījumā nav spējis tikt galā ar šiem jautājumiem, ārēja regulēšana var arī nenest cerētos rezultātus. Tomēr, ņemot vērā, ka globālās naftas, gāzes un pārtikas cenas ir stabilizējušās, pēc šā gada sākuma tarifu maiņas uzrāviena 2025. gada kopējā inflācija Latvijā sagaidāma zema, zem 2%.
Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste
