“Pro bono” darbs – ieguvums cilvēkam vai kustībai un rīcības modelis citiem

  • Filips Kļaviņš
  • 02.12.2024.
Tiesneša āmurs. Foto: Gatis Dieziņš, LETA

Tiesneša āmurs. Foto: Gatis Dieziņš, LETA

Jēdziens “pro bono” (no latīņu frāzes - Pro bono publico) nozīmē kāda profesionāla pakalpojuma veikšanu vispārējam labumam bez samaksas. Visbiežāk šis jēdziens tiek attiecināts uz advokātu birojiem – tie bez maksas konsultē dažāda veida klientus, kuriem nepieciešama juridiska palīdzība, un it īpaši saistībā ar kādu sabiedriski nozīmīgu lietu, kuras dalībnieki, visdrīzāk, nebūtu spējīgi apmaksāt advokāta pakalpojumus, taču šī lieta ir gana svarīga un rada paliekošas sekas.

Manis pārstāvētais advokātu birojs “pro bono” darbus ir veicis visu tā pastāvēšanas laiku – kopš 90. gadu sākuma, un gadu no gada šī mums ir pašsaprotama prakse, ko paši arī uzskatām par obligātu. Kāds no biroja juristiem regulāri nodrošina juridiskos pakalpojumus bez maksas lietās, kuras biroja partneriem ir šķitušas gana nozīmīgas un tādas, kas nedrīkstētu izgaist no sabiedrības dienas kārtības tikai tāpēc, ka jurista padoms nav pieejams.

Advokātu biroji, un Ellex te nav izņēmums, piedalās arī labdarības projektos un ziedo naudu, taču “pro bono” darbs ir īpaša palīdzības forma. Kāpēc juristu iesaiste “pro bono” projektos ir tik nozīmīga? Pirmkārt, – mūsu pieredze un zināšanas ļauj aizstāvēt cilvēku intereses, kuri paši to nespēj. Pieredzējuša jurista iesaiste šādos gadījumos ir nozīmīgāka, nekā naudas ziedojums. Viens no piemēriem ir mūsu biroja sniegtais atbalsts onkoloģijas pacientei, kura bija saskārusies ar diskriminējošu attieksmi no valsts un atteikumu kompensēt dzīvībai nozīmīgus medikamentus. Vērsāmies tiesā, jo atbildīgās iestādes atrunājas ar formāliem iemesliem, neiedziļinoties lietā pēc būtības, un mēs uzskatījām, ka valsts iestādes bija pārkāpušas vienlīdzības principu, pienākumu saprātīgi piemērot normatīvo regulējumu un pienācīgi pamatot indivīdam nelabvēlīgu administratīvo aktu, kā arī pauda necieņu pret cilvēku. Šo tiesvedību birojs uzvarēja divās tiesas instancēs, panākot pacientei labvēlīgu spriedumus, un tagad gaidām gala vārdu Senātā.

Otrkārt, atsevišķi sabiedriski nozīmīgi procesi var aizsākties un iesakņoties tikai tad, ja ap tiem pulcējas aktīvi domubiedri. Katrs ar pieredzi kādā jomā un iespējām paveikt ko vērtīgu sabiedrības labā. Par vienu no pirmajiem mūsu biroja “pro bono” projektiem kļuva atbalsts asociācijai Dzīvesprieks, kas nodrošina trūcīgiem jauniešiem un bāreņiem izglītības un sociālā atbalsta iespējas. Dzīvesprieks Latvijā 1994. gadā ienāca no Zviedrijas, un tā pirmsākumos bija nepieciešami domubiedri, kas būtu gatavi praktiski līdzdarboties.

Treškārt, ir jārunā par nozīmīgām iniciatīvām kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, izglītības un uzņēmējdarbības veicināšanas jomās, kur jurista pieredze ir noderīga kāda komplicēta jautājuma risināšanai. Ņemot vērā, ka arī šādos projektos bieži vien sadarbojas domubiedri, kuriem ir ideja un sākotnēji viss notiek uz brīvprātīgas iesaistes principiem, mēs iesaistāmies ar sava biroja juridisko kapacitāti. Piemēram, pašlaik sniedzam atbalstu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai saistībā ar finansējuma piesaisti un rekonstrukcijas darbiem Vāgnera nama un kādreizējā operas teātra atjaunošanai Vecrīgā. Esam atbalstījuši un atbalstām Žaņa Lipkes memoriālu un senāko latviešu sabiedrisko organizāciju – Rīgas Latviešu biedrību. Te varētu minēt arī Kijivas Ekonomikas augstskolu, kurai palīdzējām Latvijā nodibināt atbalsta biedrību pēc Krievijas agresijas un kara Ukrainā uzsākšanas. Izglītības jomā nozīmīgi ir projekti Iespējamā misija un Swedbank dibinātais Fonds Augt, bet uzņēmējdarbības veicināšanā – Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācija. Šajās un vēl vairākās citās iniciatīvās mēs iesaistāmies ar sava biroja juristu darbu, sagatavojot līgumus, palīdzot ar juridiskas personas dibināšanu un korporatīvās pārvaldības jautājumiem, pārstāvot klientu intereses saziņā ar dažādām institūcijām, un citās jomās.

Ceturtkārt, ir virkne starptautisku labdarības un sociālā atbalsta projektu, kuru “adaptācijai” Latvijas sabiedrībā ir vajadzīga juristu iesaiste vai arī mūsu iesaiste sniedz kādam atbalstu ārpus Latvijas. Tāda, piemēram, ir starptautiska advokātu biroju veidotā Lex Mundi Pro Bono Foundation, kur Ellex ir viens no līdzdibinātājiem un palīdz citām organizācijām sniegt humanitāro atbalstu Ukrainai. Vai starptautiskā Ronald McDonald House Charities, kas ir pārstāvēta arī Latvijā.

Manuprāt, ir svarīgi, ka sadarbības projekti ar “pro bono” darba iesaisti turpinās iespējami ilgāk. Tas ļauj projekta virzītājiem paļauties uz to, ka juridiskais atbalsts allaž būs pieejams, bet birojam tas dod iespēju pamatīgi iedziļināties konkrētās iniciatīvas būtībā, kā arī novērtēt tās sasniegumus un ietekmi sabiedrībā. Vislabākā “atlīdzība” par brīvprātīgi veiktu darbu ir iespēja pieredzēt, ka tava iesaiste kādam ir nākusi par labu, kaut ko ir mainījusi uz labo pusi.

“Pro bono” kustībai juristu aprindās ir ļoti sena vēsture un, piemēram, ASV šī tradīcija tiek uzturēta dzīva, iepazīstinot ar to jau no studiju gadiem. Arī man kā studentam savulaik bija iespēja pieredzējuša jurista vadībā, sabiedriskā kārtā, uzņemties cilvēku aizstāvību, kuri paši to nevarētu atļauties (līdzīgas iespējas šodien ir arī Latvijā studējošajiem juristiem). Tāpēc vēlāk, dibinot biroju Rīgā man nebija nekādu šaubu, ka šī būs viena no mūsu darba kultūras dimensijām. Zinu, ka daudziem Latvijas juristiem ir līdzīgi, taču, ja skatāmies uz uzņēmējdarbības vidi plašāk – nepieciešamība palīdzēt tiem, kam tas ir vajadzīgs – aizvien nav pašsaprotama lieta. Tāpēc katrs projekts, kurā ir iesaistīta labdarība vai brīvprātīgais “pro bono” darbs, ir ne vien ieguvums konkrētajam cilvēkam vai organizācijai, bet arī sava veida paraugs citiem, kas saka, – tā rīkoties ir pieņemts, tā ir pareizi.

 

Autors ir zvērināts advokāts, Ellex Kļaviņš līdzdibinātājs un vecākais partneris

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā