«Ja lauku nebūtu bijis, ar mani būtu galīgi traki,» saka Andra Manfelde. Foto — Kristaps Kalns
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 5
Ar Andru Manfeldi sarunājas Ingmāra Balode
Andra Manfelde ir rakstniece, dzejas un prozas darbu, arī libretu autore. Bērniem rakstītās grāmatas pati ilustrē. Pirmā grāmata — dzejoļu krājums — iznākusi 2005. gadā. Jaunākie darbi — Poēma ar mammu (2022) un krājums Dilstošais medus mēness (2024).
Domuzīmes redakcijas pamudināta, aicināju Andru Manfeldi (1973) uz sarunu, apzinoties riskus, proti, iespējamu atgriešanos kopējās atmiņās un pašām vien zināmu atsauču musturos, jo reiz sensenos laikos — 90. gadu nogalē — abas mācījāmies Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Tomēr sarunas gaitā sapratām, ka grāmatas, šīs blīvās un no liekā attīrītās esības vienības, mūs ļoti stipri tur tagadnē un ka uzrakstītais un lasītājiem atdotais teksts ļauj lūkoties tālāk — gluži kā sekojot līnijām perspektīvas zīmēšanas uzdevumā. Nesen iznākušajā dzejas krājumā Dilstošais medus mēness Andra atkal iezīmē savu mākslas pieredzi, jutīgumu un jūtīgumu, nepastarpinātību un uzticību lielām tēmām un smalkiem simboliem, ko nodeldēt vai sargāt ir arī lasītāju ziņā.
