Atis Klimovičs. Foto — Edmunds Brencis.
Armijas brīvprātīgais ir profesija, kas var noderēt arī Latvijā, uzskata žurnālists Atis Klimovičs. Viņa nupat iznākusī Ukrainas kara voluntiera dienasgrāmata vēsta par pēdējo divu gadu laikā piedzīvoto, palīdzot Ukrainas armijai
Sarunājam satikties pirmdien pusdienlaikā kādā Vecrīgas kafejnīcā. Atis ierodas ar 15 minūšu nokavēšanos un ir steidzīgs, jo pēc stundas jau esot jārunā Latvijas Radio. Apsēdies pie galdiņa, viņš ar rokas mājienu aizraida prom viesmīli un bez liekas vilcināšanās ķeramies pie sarunas par Ukrainu. Pēdējo divarpus gadu laikā Klimovičs turp braucis 14 vai 15 reizes, precīzi nevarot saskaitīt. Pēc pāris dienām iznāks viņa grāmata Ukrainas kara voluntiera dienasgrāmata, kurā šos braucienus aprakstījis.
Atis ir viens no pieredzējušākajiem kara reportieriem Latvijā, arī fotogrāfs un dokumentālā kino režisors, kurš medijos darbojas kopš 1991. gada. Šī ir jau trešā viņa grāmata. Iepriekšējā, pirms pāris gadiem dienasgaismu ieraudzījusī Kara reportieris ceļā, bija atskats 30 gadus garajā žurnālista pieredzē, savukārt jaunā grāmata ir veltīta karam, kurā viņš vairs nav tikai vērotājs no malas. Atis joprojām raksta reportāžas no frontes Latvijas Avīzei, taču braucienos uz Ukrainu nedodas tukšām rokām, bet nogādā karavīriem dažādas nepieciešamas lietas.
