Par latvisku vai anglisku Latviju?

Pagaidām nobalsošana par latvisku Latviju mums nav devusi rezultātus. Par to uzskatāmi liecina turpmāk izklāstītais.

Vai ir pieļaujama vārda ‘Latvija’ rakstīšana ar mazo burtu?

Lai gan vārda ‘Latvija’ rakstīšana ar mazo burtu no lingvistiskā viedokļa ir nepieņemama, juridiski tā ir pieļaujama, jo likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” paredz iespēju šādi noformētu tekstu reģistrēt kā grafisku preču/pakalpojumu zīmi, kas sastāv tikai no grafiskiem simboliem, nevis kā vārdisku preču zīmi, kas sastāv no burtiem.

Veicot pieejamās informācijas pārbaudi, tika konstatēts, ka šajā gadījumā tā arī noticis: “latvijas nafta” tieši šādā noformējumā ir reģistrēta Patentu valdē kā grafiska preču/pakalpojumu zīme.

 

Vai šādi uzraksti atbilst valsts (latviešu) valodas lietošanas noteikumiem?

Internetā atrodama informācija, ka “Airsofts (airsoft) ir komandu sporta veids jeb militāras simulācijas spēle. Airsoft pamatā lieto kaujas ieroču kopijas, kas šauj ar 6 mm plastmasas lodītēm. No airsoft šauteņu lodītēm neizdalās nekāda krāsa, tamdēļ airsofts ir spēle uz godīgumu un katram tās dalībniekam pašam ir jākonstatē trāpījums. [..] Airsofts radies pagājušā gadsimta 70. gados Japānas pusē, kad interesentiem, kam bija liegta pieeja īstiem kaujas ieročiem, radās doma izveidot ieroču replikas jeb kopijas, kuras var lietot ikviens interesents par ieročiem.”

Atbildot uz jautājumu, kas ir airsofts, Valsts valodas centrs paskaidro, ka tā ir vārda transkripcija latviešu valodā no angļu valodas vārda airsoft. Airsofta vēsture. Pieejama šeit.

Atsaukties tikai un vienīgi uz internetā pieejamu informāciju, maigi izsakoties, ir nenopietni. Vārds ‘airsofts’ nav atrodams nevienā latviešu valodas oficiālajā terminu datu bāzē. Tātad šāda vārda lietošana publiski un oficiālajā saziņā nav pieļaujama.

Interesējoties par latviskotiem anglicismiem iestāžu nosaukumos, no Valsts valodas centra saņēmu šādu atbildi:

“(..) Valsts valodas likuma 18. panta otrā daļa noteic, ka Latvijas teritorijā dibināto iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus.

Latvijas teritorijā dibināmo iestāžu, sabiedrisko organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu veidošanas un lietošanas kārtību noteic Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 294 “Noteikumi par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 294). Saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu Latvijas teritorijā dibināmo valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, nosaukumus veido un lieto latviešu valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus. Lībiešu krasta teritorijā šos nosaukumus var veidot un lietot arī lībiešu valodā.

Savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr. 294 11. punktam sabiedrisko organizāciju, privāto organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu rakstībā sabiedriski administratīvās uzraudzības ietvaros lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti. Nosaukumos nedrīkst lietot sabiedrisko tikumību aizskarošus vārdus un izteicienus.

Ievērojot iepriekš minēto, nav konstatējama e-pasta vēstulei pievienotajos attēlos minēto uzņēmumu vai to struktūrvienību nosaukumu neatbilstība valsts valodas lietošanas jomas regulējošo normatīvo aktu prasībām.”

Tātad Latvijas teritorijā dibināmo iestāžu, sabiedrisko organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumos drīkst lietot angļu valodas vārdus, tos netulkojot, bet atdarinot to izrunu latviešu valodā: kofīšops, bebis vai pat neatdarinot: outlets, airsofts.

Vēl viena atbilde no Valsts Valodas centra bija šāda:

“Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs) 2023. gada 5. jūnijā saņēma Jūsu e-pasta vēstuli (reģ. Nr. 4-1.1/410).

Centrs, iepazinies ar e-pasta vēstulē un tai pievienotajos fotouzņēmumos norādīto informāciju, saskaņā ar Iesniegumu likuma 2. panta ceturto daļu zemāk sniedz vispārīgu skaidrojumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 294 “Noteikumi par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu” 11. punktam sabiedrisko organizāciju, privāto organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu rakstībā sabiedriski administratīvās uzraudzības ietvaros lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti.

Tādējādi attiecībā uz uzņēmuma nosaukumu, kurš tiek reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, sabiedriski administratīvās uzraudzības ietvaros noteikts ierobežojums, proti, tajā lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti.

Uzņēmumam ir tiesības Uzņēmumu reģistrā reģistrēto nosaukumu lietot izkārtnēs, bet ir arī tiesības izkārtnēs izmantot citu, nereģistrētu nosaukumu vai lietot reģistrētu preču zīmi. (..)

Ievērojot Valsts valodas likuma mērķi un tā 2. pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, gadījumus, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodas lietošana, nosaka Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumi Nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā”. Saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu privātpersonas, publiski sniedzot informāciju, kas ir saistīta ar sabiedrības likumīgajām interesēm (likumīgu sabiedrisko interešu uzskaitījums sniegts Valsts valodas likuma 2. panta otrajā daļā), to sniedz valsts valodā vai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā. Plašāks jēdziena “likumīgas sabiedriskās intereses” skaidrojums ir sniegts vadlīnijās, kas pieejamas Valsts valodas centra tīmekļvietnē.

Tādējādi prasība privātpersonām, t. sk. uzņēmumiem nodrošināt publiski sniegto informāciju valsts valodā ir saistoša gadījumos, ja tā skar kādu no likumīgajām sabiedriskajām interesēm – sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, e-pasta vēstulei pievienotajos fotouzņēmumos redzamo uzņēmumu nosaukumu izkārtnēs nav saskatāmi valsts valodas lietošanas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi.”

Vai turpināsim saukļa “Par latvisku Latviju” ieviešanu tādā pašā nožēlojamā garā?

Angļu valoda pirkuma čekā

Balvos veikalā RD Electronics nopirku a) portatīvo datoru Lenovo Ideapad3, kuram lietošanas pamācība ir angļu, dāņu, somu, zviedru un norvēģu valodā, b) datorprogammu Microsoft Office Home & Student, par kuru informācija ir tikai angļu valodā, c) diskdzini SAVIO AK-23, kuram lietošanas pamācība ir angļu un poļu valodā.

Pat pirkuma čekā tiek lietota angļu valoda. Diemžēl ir pareizrakstības kļūdas gan latviešu, gan angļu valodā, piemēram, apmakasas skaits, papildus garantija, tastaturas uzlimes, noteboo u. c.

Angļu valoda pat Valsts valodas centra e-pasta adresē

Atbildot uz e-pasta vēstulē uzdoto jautājumu, ko centra e-pasta adresē nozīmē saīsinājums “gov.”, centrs norāda, ka saīsinājums “gov” ir virsdomēns valdības institūciju apzīmēšanai (skat. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīcu). Kā norādīts Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC), kas ir augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētājs, tīmekļvietnē, otrā līmeņa domēnu “.gov.lv” izmanto centrālās valsts varas un pārvaldes struktūras un tām pakļautībā esošas struktūras (skat. šeit).

Saīsinājums ‘gov.’ ir no angļu valodas vārda ‘government’:

government [‘gʌvnmənt]

1. valdīšana
2. valdība
3. valdības forma
4. valsts pārvaldīšana
5. valsts ierēdņi

© Autoru kolektīvs Valentīnas Skujiņas vadībā: Hermanis Kadiķis, Ruta Grēviņa, Inese Vaidere, Jānis Kalniņš, Regīna Kvašīte, Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas institūts, 1997; © Tilde, 2009

© Sast. Irēna Blumfelde, Irēna Matisone, Aija Ķēbere, Lauma Krieviņa, A. Valujevs; rec. Valentīna Skujiņa, Jāņa sēta, 1997; © Tilde, 2009

©Sast. P. Krūmiņš, B. Zonta; © Tilde, 2009

Latviešu valodas eiroremonts

Angļu (amerikāņu) valodas uzvaras gājiens pagaidām, šķiet, ir neapturams. Diemžēl daudziem tā ir kļuvusi par nenormālu laimes sajūtu ienišēties angliskā vidē.

Ir parādījies 0. stāvs, nr. vai Nr. vietā lieto apzīmējumu #, kā to dara amerikāņi, datumu rakstot, vispirms tiek rakstīts mēnesis un tad gads, kaut gan latviešu valodā ir jāraksta: 2024. gada 23. augusts, nevis 23. augusts 2024. gads. Parādījušies kalendāri latviešu valodā, kur nedēļas pirmā diena ir svētdiena (pēc amerikāņu parauga). Angļu valodā komatu lieto, lai atdalītu tūkstošus, bet decimāldaļskaitļos tiek lietots punkts, taču latviešu valodā raksta, piemēram, 34, 23 %, 5,99 eiro u. tml. Ja es intenetbankas mājaslapā ierakstu maksājumu, piemēram, 123,57 eiro, programma komatu automātiski pārvērš par punktu, proti, 123.57 eiro.

Sastopama lielo burtu lietošana sugas vārdu rakstīšanā teikuma vidū, piemēram, šā Līguma tekstā, Siguldas Pasta Nodaļa u. tml.

Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā no daudzu politiķu un atsevišķu valodnieku mutēm skanēja jūsmīgi apgalvojumi, ka latviešu valodas pozīcijas Eiropas Savienībā tikai stiprināsies. Dzīvojam un redzam, ka pat naudu nevar saukt, kā latvieša ausij skanētu labāk. Terminoloģijas komisija 2004. gada 7. septembrī apstiprināja Eiropas Savienības naudas vienības nosaukumu latviešu valodā ‘eira’. Tas nepatika Briseles saimniekiem un, protams, tas automātiski nevarēja patikt Latvijas valdībai, kura nolēma, ka šī valūta saucama par eiro. Savukārt Briselē veiktajos tulkojumos latviešu valodā lieto tikai euro. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata par racionālu prasību Eiropas Savienības vienoto valūtu arī latviešu valodā saukt par euro. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Valsts pirmās personas (10.02.06.) prezidente sacīja, ka viņai šī prasība liekas ļoti racionāla un  vienkārša. “Neuzskatu, ka viņa būtu neprofesionāla,” norādīja Vīķe-Freiberga. “Latviešu valoda jau nav tik fonētiska, kā viņa pretendē būt,” viņa atzina. Kā saka, komentāri lieki.

Saskaņā ar Valsts valodas likumu visām valsts iestādēm, organizācijām un poligrāfiskiem izdevumiem obligāti ir tikai Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumi. Taču daži grib būt vienlīdzīgāki.

Un visbeidzot var minēt gadījumus, kad angļu valoda ir guvusi virsroku. Tiek lietots vienlaikus gan latviešu valodas vārds, gan svešvārds, piemēram, potenciālas iespējas, testa pārbaude, ekipāžas un apkalpes locekļi, dabiskās un naturālas dzemdības, līgumi un kontrakti, palielināt caurlaidības kapacitāti, noteikt cenas zāļu medikamentiem.

Likumā “Par valsts noslēpumu” ir rakstīts: Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem.

confidential

Angļu-latviešu vārdnīca

confidential [‘kɒnfɪ’denʃɚl] a konfidenciāls, slepens, neizpaužams

© Zigrīda Belzēja, Irēna Birzvalka, Lūcija Jurka, Rasma Mozere, Jānis Raškevičs, Agris Treilons, 1995; © Tilde, 2009

Ar ko atšķiras jēdzieni slepens un konfidenciāls? Acīmredzot ar to pašu, ar ko tālrunis no telefona.

Latviešu valodas vārdi tiek aizstāti ar svešvārdiem, kuriem latviešu valodā jau ir nostiprinājusies cita šā vārda pamatnozīme.

Valsts bibliotēka ir kļuvusi par Nacionālo bibliotēku. Ir arī Nacionālā radio un televīzijas padome. Un ir grūti saprast, par ko ir runa – par nacionālo radio vai nacionālo padomi. Šī padome tomēr pārrauga valsts radio un valsts televīzijas darbu.

Valsts vides dienests un Nacionālais veselības dienests, Latvijas valsts arhīvs ir Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienība, Latvijas hokeja nacionālā valstsvienība.

Var minēt ļoti daudzus piemērus, kas dzirdēti valsts radio un televīzijā no valsts amatpersonu un žurnālistu mutes: Esmu parlamenta spīkere. Bija pilotprojekti, kuros mēs izpilotējām. Ukraina operē. Vīkendot, nevajag tolerēt netoleranci, maksāt kešā, ieguldīt savu kešu, mēs tā kā tūfeisā dzīvojam, gada reportā bija jāraksta, valīdie instrumenti, izvilkt esenci no tā, paņemt esenci, aizsūtīt šo esenci valdībai, režīmi advancējas, apgreidojas, forvardētie zvani, restartēt savus pusaudžus.

Kā notiek šī latviešu valodas nežēlīgā uzlabošana? Visbiežāk šo nezāļu sēklas visos laikos tikušas birdinātas no augšas.

Latvijā tiek izdots dokuments ar nosaukumu ‘Personas apliecība’ (angliski – identity card). Nosaukumi ĪDĒ karte, AIDĪ karte, ID karte, EID karte nav oficiāli apstiprināti un tātad publiskajā telpā un oficiālajā saziņā nav lietojami, taču to dara pat Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kura izdod šo dokumentu.

Nākamais piemērs. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas portāla http://www.akadterm.lv/term.php kreisajā pusē pašā apakšā ir šāda informācija:

Vēlaties portāla jaunumus

saņemt pa e-pastu?

Norādiet savu adresi:

Ievadot savu e-pasta adresi un nospiežot PIERAKSTĪTIES, parādās informācija tikai svešvalodā.

Angļu valoda nedod miera pat tiem, kas no rīta līdz vakaram karo (vismaz ar muti) par savu dzimto valodu. Saeimas deputāta vizītkartē ir saīsinājums MP, ar kuru domāts apzīmēt ‘Saeimas deputāts’, bet tā tas ir angļu valodā, kur MP – a member of parliament (MP), bet Latvijas valsts valodā –

MP saīsinājums

1.Mākslas padome.

2.Ministru Padome.

Avoti: Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga, Avots, 1994.

Var būt Briseles latviešu valodas paveids, Amerikas latviešu valodas paveids, atsevišķi  juristu, ārstu u.c. latviešu valodas paveidi, ko lieto konkrētā vidē vai šaurā lokā, ieskaitot sazināšanos, kur latvieši vispār iztiek bez latviešu valodas vārdiem, piemēram, ou kei, nu davai, čau! Taču oficiālajā saziņā lietojama tikai un vienīgi latviešu literārā valoda. Visām amatpersonām, bet jo īpaši tām, kas bieži uzstājas televīzijā vai radio, diktoriem, žurnālistiem jārunā latviešu valodā, kas burbuļo un čalo kā spirgts, ūdeņiem bagāts pavasara strauts, nevis valodā, kas līdzinās smirdīgiem notekūdeņiem.

Nošķirties no apkārtējās pasaules ar atsevišķu valodu nosacīto pārākumu kādā laikposmā diez vai ir iespējams, taču censties saglabāt savas valodas savdabību un tīrību var un to vajag darīt.

 

Autors ir pensionārs, ābeču kolekcionārs