Nijole Daujotīte (Nijole Daujotyte) ir dzimusi Žemaitijā, studējusi lietuviešu valodu un literatūru Viļņas Universitātē. Publicējusi dzejoļu krājumus Viengadīgi augi (2003; Zigma Geles balva par labāko debiju), Caur lapām (2009) un Skaidra līnija (2021). Nijole vada savu izdevniecību Odile. Šeit lasāmi dzejoļi no viņas jaunākās grāmatas Skaidra līnija, kas turpina iepriekšējos krājumos sākto paradoksos balstīto minimālistisko kompozīciju un izteiksmi
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 4
***
Es noteikti
atgriezīšos,
kad nopļausiet
pirmo sienu
mazā
nekultivētā
pļavā
pie meža,
pret kuru
atbalstās
saule
un klusē.
Kur cilvēks
tik dziļi
nopūšas,
ka pats
pret sevi
arī atbalstās.
***
izskalo no maniem melnajiem
matiem vēl neiestājušos nakti,
ar manu acu skumjām
bagātini neauglīgo
augsni un ielaid
papuves,
kur pirmās saaugs
krauklenes un skābenes,
savairosies klaidoņpelītes —
ļoti pareizu
svītriņu pār muguru,
pastiepušās uz augstākā
ciņa, lūkodamās
caur gaismas un pieneņu jūrām,
tās parādīs tev pasaules centru
***
Vairs nebīstos tavas
vecišķās sejas.
Gluži vienkārši ilgajā
ceļā ir saburzījies
tavs apģērbs.
Sīkums.
Tūlīt sēdīsimies
ātrvilcienā
un dosimies
mājās.
Kādu brīdi
būsim nemiruši.
