Jūnija vidū mūsu kā krīzes sagatavotības pētnieku uzmanību piesaistīja ziņas no Dānijas. Dānijas Ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūra, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, izdeva aicinājumu mājsaimniecībām sagatavot ūdens, pārtikas un medikamentu rezerves trijām dienām krīzes situācijām. Nākamā interesantā ziņa, kura parādījās nepilnas divas nedēļas vēlāk bija, ka tikai ceturtā daļa Dānijas mājsaimniecību ir uzklausījušas varasiestādes un sagādājušas rezerves.
Šīs abas ziņas mūs ieinteresēja, jo tieši jūnija sākumā saņēmām aptauju datus par rīdzinieku gatavību, veicot pētījumu Sagatavoti kopā: stiprāki kopā, kuru finansēja Baltijas jūras valstu padome. Rīgā tika aptaujāts tūkstotis respondentu, ievērojot nacionāli reprezentatīvu sadalījumu.
Latvijā ir sagatavoti lieliski materiāli par nepieciešamību gatavoties krīzes situācijām valsts mērogā, kā arī apsveicams ir Rīgas domes martā pieņemtais galvaspilsētas civilās aizsardzības plāns un ar to saistītais semināru cikls un informācijas kampaņa iedzīvotājiem par rīcību draudu gadījumā. Bet kāda tad ir reālā situācija? Vai esam tikpat nesagatavoti kā Dānijas iedzīvotāji?
Iepriecinoši ir tas, ka nepieciešamākie produktu krājumi (pārtika, ūdens, zāles) lielākajai daļai Rīgas iedzīvotāju ir vismaz kaut kādā mērā pieejami.
Mūsu aptaujā tikai 5% Rīgas iedzīvotāju norādīja, ka viņiem tādu vispār nav. Uz 24 stundām nodrošināti būtu 7%, uz 48 stundām – 14% iedzīvotāju. Pēc pašu uzskatiem, trīs dienu vai 72 stundu vai ilgākas rezerves būtu 70% Rīgas iedzīvotāju, kas ir ļoti iepriecinoši, un gribētos ticēt, ka tā tas arī ir. Vēl jo vairāk, 46% norāda, ka nepieciešamie krājumi būtu pietiekami uz nedēļu vai ilgāk.
Mūs kā krīzes pētniekus uztrauc, ka rezerves tiek veidotas katram savās mājās, bet nav izskanējuši aicinājumi ar rezervēm nodrošināt mācību iestādes vai darbavietas, vai ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus iesaistīt nacionālajā ārkārtas sagatavotības plānā, kā to, piemēram, dara Somija. Ja rodas situācija, ka iedzīvotājiem nav iespējams nokļūt uz savu mājvietu un ir ilgstoši jāuzturas telpās, kas notiek tad? Bet šī ir tikai viena lieta, par kuru, mūsuprāt, vēl ir daudz jādomā.
Aptauju dati izvirza vēl virkni svarīgu problēmu. Pirmkārt, uztraucoši ir tas, ka ļoti liela daļa respondentu Rīgā apgalvoja, ka zinātu kā rīkoties krīzes situācijā. Atbildot uz jautājumu, “Man ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai efektīvi reaģētu katastrofas/ārkārtējas situācijas gadījumā”, 64% bija vairāk vai mazāk pārliecināti par savām spējām. Bet, uzdodot papildus detalizētākus jautājumus, parādās vairākas būtiskas problēmas.
Vispirms ir milzīga neziņa, kurp doties katastrofas/ārkārtējas situācijas gadījumā un, ja steidzami jāpamet mājoklis. Šajā gadījumā, kurp doties, zināja tikai 30% no aptaujātiem.
Nākamā identificējamā problēma – tikai 7% Rīgas iedzīvotāju ir norunājuši tikšanās vietu ar ģimeni krīzes situācijā. Šeit varētu rasties būtiski sarežģījumi, ja tiktu traucēti komunikāciju sakari. Problemātiski ir arī tas, ka tikai 50% respondentu zināja, ko darīt gadījumā, ja ieslēdzas trauksmes sirēnas vai apziņošana ar skaļruņiem. Pareizā rīcība ir ieslēgt publiskos medijus un klausīties turpmāko informāciju. Ja būtu traucēta elektropadeve, katastrofāli būtu, ka tikai 24% Rīgas iedzīvotāju ir ar baterijām darbināms AM/FM radio, ko izmantot trauksmes sirēnu laikā. Tajā pašā laikā, aicināti identificēt nozīmīgākos draudus, 62% Rīgas iedzīvotāju uzskatīja būtiskus piegādes traucējumus (piemēram, elektrība, ūdens) par lielāko draudu, par kuru pašreizējā situācijā satraucas.
Dati rāda, ka 82% respondentu uzskata Rīgu par drošu pilsētu dzīvošanai. Lielākā daļa aptaujāto (69%) nedomā, ka nākamo 10 gadu laikā Rīgai būs jāsaskaras ar liela mēroga katastrofu vai ārkārtas situāciju, un tikai 31% ir satraukti par šo iespēju. Turklāt 64% izrāda milzīgu pašpārliecinātību savās zināšanās un prasmēs efektīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām, kas rada būtisku draudu mūsu gatavībai.
Ja mēs uzskatām, ka dzīvojam drošā vidē un nākamo 10 gadu laikā mūs nekas neapdraud, un esam pārliecināti par savām pamata zināšanām, mums var zust motivācija pilnvērtīgi gatavoties. Bet efektīva gatavība katastrofām ir būtisks ikvienas valsts nacionālās drošības un noturības aspekts.
Autori ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošie pētnieki
Pagaidām nav neviena komentāra