Vides pārraudzības valsts birojā iesniegti un dažādās Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa stadijās ir jau 46 vēja elektrostacijas (VES) projekti. Aprīlī un maijā vien saņemti desmit jauni projektu pieteikumi. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, īstenotie projekti gandrīz desmitkāršotu saražotās elektroenerģijas apjomu un stiprinātu Latvijas energoneatkarību.
Enerģētikas projektos būtiski salāgot dažādu pušu intereses. Nešaubīgi jāsaglabā dabas vērtības, bet vienlaikus jāņem vērā ekonomikas, tautsaimniecības un drošības aspektus.
Vērtējot daudzus iesniegtos projektus, birojs secina, ka projektu īstenotāji sāk pārņemt Eiropas labāko praksi, plānojot ieviest jaunākās tehnoloģijas, piemēram, vēja turbīnu aprīkošana ar iekārtām lidojošo putnu atpazīšanai un to automātiskai apturēšanai, kad garām lido putnu kāsis. Šī pieeja ļauj īstenot enerģētikas projektus, neupurējot dabas vērtības un vides aizsardzības jautājumus.
Eiropas Savienības Direktīvas par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu mērķis ir palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, aizsargātu vidi un samazinātu ES energoatkarību, un sniegtu ieguldījumu ES tehnoloģiju un industriālajā līderībā, darba vietu radīšanā un izaugsmē, arī lauku un izolētās teritorijās.
Virsmērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 42,5% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā. Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā enerģija, apkārtējā siltuma, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzes enerģija.
Latvijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir ierakstīts, ka līdz 2030. gadam ir jāpanāk vismaz 60% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, vienlaikus kaimiņiem mērķis ir ražot 100% atjaunīgu elektroenerģiju.
Latvijas atjaunīgas enerģētikas tirgus pašlaik “turas” galvenokārt uz hidroelektrostaciju saražotas enerģijas – piemēram, 2024. gadā aprīlī 84,6% tiek saražoti HES, salīdzinoši vēja “saražotā” enerģija bija tikai 2,7%.
HES arī palīdz turēties priekšā Baltijas kaimiņiem, proti, Latvijā patērējām gandrīz uz pusi vairāk atjaunojamās enerģijas – 53%, kamēr igauņi – 29% un lietuvieši 26%.
Lai palielinātu atjaunīgo resursu jaudu, jāizmanto potenciāls, un šāds potenciāls Latvijai ir. Protams, enerģētikas projektu īstenošana nav vienkārša, bet tā ir vitāli svarīga gan tautsaimniecībai, gan valsts iedzīvotājiem, jo VES attīstība ir garantija elektroenerģijas cenu stabilitātei. Vietējiem iedzīvotājiem VES projekti nozīmē arī papildu darba vietas un papildu iespējas uzņēmējdarbības attīstībai.
Latvijā VES projekti attīstījās kūtri. Vairāk nekā divdesmit gadus, kopš 2000. gadu sākuma, kad parādījās pirmie vēja parki, šajā jomā gandrīz nekas nenotika. Savukārt pēdējā laikā dažāda mēroga vēja parku projekti tiek pieteikti teju ik mēnesi.
Kopumā sešos gados, no 2017. līdz 2023. gadam, ir pabeigti IVN procesi astoņiem VES projektiem. VES plānotas galvenokārt Kurzemes reģionā, kas saistīts ar vēja ātrumu.
IVN procesā Vides pārraudzības valsts birojs izvērtē dabas aizsardzību un vērtību saglabāšanu, sabiedrības viedokli, sabiedrības veselības nekaitīgumu un drošumu, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī, lai būtu noteikts balanss starp vides aizsardzības jomu un sociālekonomiskajiem ieguvumiem.
Biroja loma šajā procesā ir, nekaitējot videi un sabiedrībai, atvērt durvis enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, bet kāds būs projektu liktenis, atbildi zina vējš un uzņēmēji.
Prognozes liecina, ka tuvākajos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā dubultosies. Tāpēc, lai nebūtu atkarīgi no importa, būs vajadzīgas jaunas elektrostacijas, arī vēja. Vērtējot projektus, birojs vienlaikus seko, lai valsts nepalaistu vējā iespēju kļūt energoneatkarīgiem.
Autore ir Vides pārraudzības valsts biroja direktore
Komentāri (3)
Artūrs Ozols 16.06.2024. 11.10
Kad 13.06. rakstīju komentāru , nezināju , ka 13.jūnijs ir pagrieziena diena NordPool elektroenerģijas tirdzniecības tirdzniecības modelī . Ja līdz šim izsoles nākamajai dienai un cenu fiksācija notika pl.13.00 ,tad no 13.06.24. izsoles notiek 4 reizes dienā -pl. 11.00; pl. 13.00 ; pl.16.oo ; pl. 23.00 !!! Šāds tirdzniecības modelis ļaušot efektīgāk reaģēt uz jaudu izmaiņām tieši vēja un saules ģenerācijā , kā arī laika apstākļu strauju izmaiņu gadījumos . Ja par šo izsoļu modeli viss it kā skaidrs ,tad par cenu un izmaksu problēmu Latvijā un Baltijas tirgū kopumā , publikai skaidrības nav nekādas ,jo skaidrots tiek minimāli vai vispār pilnīgi nekas ,ja runājam par elektrības ražošanas vietējām izmaksām, amortizāciju un tiklu tarifu un pvn komponentēm patērētāju cenā . Piemēram ,šodien 16.06.24, NordPool cena Baltijai un Latvijai tai skaitā , ir mīnuss 0.80 eiro par MWH (!!!) , kāda ir manas mājsaimniecības cena pat nenojaušu . Intuitīvi liku maksimāli strādāt veļas mazgājamajai mašīnai un ūdens sildītājiem, izvilku el . zāles pļāvēju un nedaudz papļāvu . Ja par to ko dara LV elektrības ražotāji ,tad pie šīs cenas viņi praktiski nestrādā . ražo 55 MW .patērējam 545 MW ,elektrību saņemam no Zviedrijas caur Lietuvu ,no Somijas caur Igauniju . Pirmo reizi šomēnes cena arī Zviedrijā un Somijā no rīta ir mīnuss 0.80 e/MWh ! Bet (!!!) ZV vējš ražo 2409 MW , pie mums – 3 MW ! raksta teikts ,ka mēs vēja ģenerāciju desmitkāršosim . Nu un ? No kāda skaitļa ? Un atkārtojos , kam un kur pārdosim ? Pie cenas mīnuss 0.80 !!!
0
Artūrs Ozols 13.06.2024. 11.53
Kļūt neatkarīgiem ! Bet vai Latvenergo vispār to vēlas ? Kas Latvijā tirgo vislielākos apjomus elektroenerģijas ? Un vai tirgoņiem ir izdevīgi tirgot šeit ražoto ? Neviens to neskaidro . Lūk šī rīta pirmajā pusē , 13.06.24. , Zviedrijā cena 55.13 eiro , Latvijā- 113.02 eiro. No ZV elektrību padod uz Lietuvu 733 MW apjoma , no LT uz LV – 571 MW , no LV uz EE- 137 MW , no LV uz Krieviju _ 41 MW (!!!) . Šeit ražo tikai 9% Baltijas elektrības ,proti – 213 MW , patērē – 637MW , vējš šorīt dod tikai 4% no nepieciešamā ,citās dienās jūnijā pat tikai 1,5% . Jautājums ,kāpēc ražot , ja Zviedrijas strāva 2 reizes lētāka . Ir bijušas dienas kad ZV cena 1,55 eiro ,mums 84 eiro ,vai mums 129 eiro , ZV – 29 eiro !!! Un ja saražos daudz ,kam un par cik pārdos ? Kur būs mūsu eksporta tirgus ? Un kā ar šeit ieguldītā kapitāla amortizāciju ,kas to apmaksas ?
1
0
0
Atbildēt
@Uldis.M42 > Artūrs Ozols 13.06.2024. 19.41
Ja kāds meklē loģiku Latvijā notiekošā, tad neizbēgami sajuks prātā, bet ja sapratīs, ka varturu mērķis padarīt Latviju par nevalsti, viss nostāsies savā vietā.
Piemēri tepat degungalā. AirBaltic, kā bezgalīgs naudas sūknis, no kura neizbēgami notecēja arī Šleseram, Ronim, Matīsam, Linkaitam un tagad Briškenam. Pilnīgi liekā megabūve Rīgas lidostā, kas kavēs braucējus no/uz Tallinas un bez kādas vajadzības rīdziniekiem. Centrālā dzelceļa stacija, ja ne gluži kā Berlīnē, tad vismaz kā Varšavā un pat ja krieviem ar ASV ģem-parķijas palīdzību arī šoreiz izdosies izķepuroties, Rīga vienalga nekad nebūs HUB, tātad kremļa saimnieka dotais uzdevums bija iztērēt maksimāli daudz naudas. Dombrovskis ar Kariņu iemanījās aizņemties un izvazāt 20 miljardus, noteikti ex porno aktrise Evija/Evika arī negribēs atpalikt no abiem “kungiem”.
0