Zaļāks siltums • IR.lv

Zaļāks siltums

Marta Šulce. Foto –Ieva Salmane
Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir

Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu

Neatkarīgi no tā, kāda apkures sistēma izvēlēta, ir svarīgi laikus domāt par tai nepieciešamā enerģijas patēriņa samazināšanu

Komforts laukos

Dzīvojot laukos, kurināt mājokli ar malku ir vislētāk. Toties ar granulām ērtāk, un abi šie kurināmie ir draudzīgi videi, apgalvo Marta Šulce. Viņa kopā ar ģimeni saimnieko palielā no vecvecākiem pārņemtā mājā Baldones pagastā, kurā ierīkota kombinētā malkas un granulu apkures sistēma.

«Esmu dzimusi un augusi rīdziniece. Kad pārcēlāmies uz šejieni, mājā vēl pat nebija ievilkts ūdens, tas bija jānes no akas. Ēkā bija pavisam sešas krāsnis, kuras visas kurinājām ar malku. No rītiem, protams, māja bija auksta. Mēs abi ar vīru tolaik vēl strādājām Rīgā, kā cēlāmies, tā, paņēmuši siltas kafijas krūzes, devāmies uz darbu. Līdz ar to silti te bija tikai vakaros,» viņa stāsta. «Kad pieteicās pirmais bērniņš, nolēmām, ka gribam arī nedaudz komforta, dzīvojot laukos, nopirkām un uzstādījām šo apkures sistēmu.»

Saglabāt iespēju izmantot arī malku bijis ļoti svarīgi, jo saimniecībā tās netrūkst. Kurināmais iegūstams gandrīz bez maksas, izmantojot kritušus kokus vai apzāģējot tos. Taču jaunā ģimene vēlējusies arī, lai būtu iespēja kaut kur aizbraukt uz nedēļas nogali un lai māja vienmēr nebūtu auksta no rītiem.

To iespējams panākt ar automatizēta granulu katla palīdzību, kas silda radiatorus un boileru atbilstoši iestatītajam režīmam, kamēr vien granulu tvertnē ir pietiekami daudz kurināmā. Turklāt tagad jādedzina mazāk, nekā kurinot veselas sešas krāsnis.

«Vienlaicīgi arī nosiltinājām vairākas telpas no iekšpuses, ielikām jaunus logus. No ārpuses visu māju pagaidām gan neesam siltinājuši. Kādā brīdī būs jāmaina veco laiku šīfera jumts, tad ķersimies tam klāt. Iekārtojam māju pamazām,» Marta stāsta.

«Svarīgi, ka šobrīd māja ir vienmērīgi silta visu laiku un automatizētā sistēma palīdz samazināt izmaksas. Ja kurina tikai ar granulām, tad ziemā iziet apmēram tonna mēnesī, bet aukstajā laikā daudz kurinām arī ar malku. Vasarā, kad tikai jāsilda ūdens boilerā, izmantojam pārsvarā granulas, jo siltā laikā kurināt ar malku ir sarežģīti. To visu laiku jāuzmana, lai nepārsniedz noteiktu temperatūru.»

Marta pēc izglītības ir farmaceite un kādreiz strādājusi aptiekā, taču, sekojot sirdsbalsij, pievērsusies kosmētikas ražošanai un šobrīd vada ekoloģiskās kosmētikas zīmolu Silmachy. Tā ražotne atrodas tepat Silmaču mājās.

«Savulaik, kad izlasīju par mikroplastmasu, kā tā nonāk cilvēku ķermeņos, nolēmu, ka es varētu ar savu uzņēmējdarbību vismaz nepiedalīties šajā plastmasas apritē. Tāpēc gandrīz visa mūsu produkcija ir pieejama FSC sertificēta kartona vai citā ilgtspējīgā iepakojumā. To var nopirkt arī beziepakojuma veikalos,» viņa stāsta. «Domājot par vidi, cenšamies nepirkt jaunas lietas. Ja iespējams, labojam vecās vai pērkam lietotas. Neplānojam trešo bērnu. Pasaule šobrīd tāpat ir pārapdzīvota. Kā tas viss beigsies, nevar zināt, bet, ja mēs katrs dosim savu mazo artavu vides situācijas uzlabošanai, cerams, būs labi.»

Mārcis Freibergs ar sievu Līvu. Foto – Ieva Salmane

Lētāk un ērtāk

Automehāniķis Mārcis Freibergs kopā ar sievu, pirmsskolas skolotāju un logopēdi Līvu pērnruden pabeiguši savas jaunās 110 kvadrātmetrus plašās mājas būvniecību. Oktobrī viņi tajā ievākušies un nule pārlaiduši pirmo ziemu, apkurei izmantojot siltumsūkni. Abi jūtas apmierināti.

«Izvēlējāmies siltumsūkni, galvenokārt tāpēc, ka tas ir visērtākais mājas apsildīšanas veids, kas prasa vismazāk uzmanības. Nav jāpieliek nekādas pūles malkas sagādāšanā un skursteņa tīrīšanā, nav arī jābūvē šķūnis vai saimniecības ēka malkas uzglabāšanai,» stāsta Mārcis. «Piedevām tagad, salīdzinot ar to, cik izmaksā granulu apkure tepat līdzās esošajā mana tēva mājā, varu secināt, ka siltumsūknis sanāk arī izdevīgāk.»

Vēl viens pluss ir tāds, ka sistēmu, kas ziemā silda grīdas, vasaras karstumā var izmantot arī to dzesēšanai. Dzesējot gan nav ieteicams ūdens temperatūru caurulēs uzturēt zem 16 grādiem, jo tad uz tām veidojas kondensāts un betons sāk «svīst».

«No būvniecības izmaksu viedokļa siltumsūknis izmaksājis apmēram tikpat, cik būtu bijis jāmaksā par malkas apkures izbūvi,» skaidro Mārcis. «Pats apkures katls malkai ir lētāks, taču mūsdienās ir dārgi uzbūvēt skursteni un malkas gadījumā arī apkures telpai ir jābūt krietni lielākai. Mēs lieliski iztiekam ar četriem kvadrātmetriem; ja izmantotu malkas apkuri, telpai vajadzētu vismaz 12 vai 14 kvadrātmetrus. Ja paskaitām, ka šodien, būvējot māju, ir jārēķinās ar celtniecības izmaksām ap 1500 eiro par kvadrātmetru, tad jau rodas krietns ietaupījums.»

Būvējot māju, veikta arī virkne citu pasākumu tās energoefektivitātes uzlabošanai. Piemēram, pēc speciālistu ieteikuma izvēlēti īpaša profila pakešu logi, caur kuriem māja siltumu pēc iespējas mazāk atdod apkārtējai videi. Taču saimnieki saglabājuši iespēju, lai logi būtu atverami. Kaut arī tas nedaudz samazina ēkas energoefektivitāti, gribējies, lai vasarā šad tad var kārtīgi izvēdināt. Janvārī mājas kopējais elektrības rēķins, ieskaitot apkuri, ūdens sildīšanu un visu pārējo, bijis 180 eiro, decembrī 140 eiro. Mājas energoefektivitātes sertifikāts apliecina, ka tai piešķirta A+ kategorija.

Siltumsūknis ir ērts arī ar to, ka visa apkures sistēma ir pilnībā automatizēta un kontrolējama caur mobilā telefona lietotni, ar kuru iespējams noteikt, kādu temperatūru uzturēt gan telpās, gan karstā ūdens boilerā, kā arī vasarā ieslēgt dzesēšanas režīmu. Vienīgais nelielais mīnuss esot tas, ka ļoti aukstā laikā, kad siltumsūkņa ventilators darbojas pastiprināti, tas esot visai skaļš. Taču tā neesot liela bēda, jo dzirdams tas pārsvarā ir ārā.

Lai padarītu mājas apsildīšanu pavisam lētu un videi draudzīgu, Freibergi iecerējuši tuvāko piecu gadu laikā jumtu aprīkot ar saules baterijām.

Ruta Vanaga. Foto – Reinis Inkēns

Svarīgākais energoefektivitāte

Globāli notiek virzība uz elektrifikāciju kā videi draudzīgāku enerģijas veidu. Protams, te viss atkarīgs no tā, kā iegūstam elektrību. Ja tā tiek iegūta, izmantojot fosilo kurināmo, tas nebūs zaļi. Taču, ja tās iegūšanai izmantoti atjaunīgie resursi, un jo īpaši, ja to var saražot uz vietas ēkā, ar saules paneļu palīdzību, tas būs videi visdraudzīgākais risinājums, saka Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniece Ruta Vanaga.

Taču vēl svarīgāk par to, kādu apkures sistēmu izvēlēties, ir pacensties līdz minimumam samazināt ēkas enerģijas patēriņu. To iespējams izdarīt, māju siltinot vai iestrādājot energoefektivitāti jau projektā.

«Vislabāk, ja ēka ir kompakta. Ja uzbūvējam astoņkāji ar daudziem tornīšiem vai tamlīdzīgām konstrukcijām, enerģiju apsildīšanai būs jātērē daudz vairāk, jo palielinās norobežojošo virsmu laukums, caur tām siltums tiek zaudēts,» viņa stāsta. «Savukārt, ja ēkas lielākie logi ir vērsti dienvidu virzienā, tas mums dos diezgan daudz brīvas enerģijas ziemā, kas arī ļaus samazināt patēriņu. Protams, vasarā tad jādomā par noēnojumu.»

Sienu siltināšana no ārpuses ir efektīvāka, jo tādējādi var ēku pa perimetru ietērpt izolējoša materiāla čaulā. Siltinot no iekšpuses, izolējošajā slānī būs pārrāvumi, kuros siltuma caurlaidība būs augstāka. Kvalitatīviem logu stikliem ir liela nozīme ne tikai, lai padarītu ēku energoefektīvāku, bet arī komforta nodrošināšanai tajā. «Cilvēks sajūt četru grādu starpību. Ja mums telpās būs 22 grādu temperatūra, bet uz loga virsmas vai sienas būs 17 līdz 18 grādi, mēs jau jutīsim, ka no loga «nāk vēsums», kaut arī faktiski, protams, viss notiek otrādi. Tur ārā aizplūst siltums,» skaidro zinātniece.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu