Mežs Viesatas upesloku takās. Foto - Eija Trifanova, LETA
Netaisnīga kompensāciju sistēma, darba vietu zaudēšanas risks un normatīvo regulējumu birokrātija – šīs ir tikai dažas no problēmām, kas izraisījušas plašus Latvijas meža nozares protestus un neapmierinātību ar pastāvošo kārtību. Kamēr lēmumpieņēmēju līmenī vēl tiek meklēts "zelta vidusceļš" starp Eiropas Savienības zaļā kursa un meža īpašnieku prasību apmierināšanu, privātais sektors jau ir atradis samērīgu risinājumu, kas paredz gan dabas aizsardzību, gan peļņas gūšanas iespējas un ļauj apzināt mežu patieso vērtību.
Nenoliedzami – mežs ir zāles planētas atveseļošanai no klimata pārmaiņu radītā sloga. Tas ne tikai palīdz regulēt globālo gaisa temperatūru un samazināt oglekļa izmešu daudzumu, bet arī saglabāt un atjaunot dabisko ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību, kas cilvēka darbības ietekmē arvien turpina sarukt.
Latvijā mežs ir arī viens no lielākajiem tautsaimniecības resursiem, nodrošinot darba vietas un iztikas iespējas ap 40 tūkstošiem cilvēku, bet netieši nodarbinot vēl apmēram 30 tūkstošus darbinieku saistītajās transporta, izglītības, zinātnes, būvniecības un enerģētikas nozarēs[1]. Kaut gan pastāv uzskats, ka galvenais meža zemes īpašnieku ienākumu avots ir kokmateriāli, patiesībā iespējams pelnīt, arī saglabājot mežus un nodrošinot to ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Patlaban nozarē vērojama pakāpeniska pāreja uz jauno meža ekonomiku, un tā paredz, ka zemes īpašnieki savas platības var atvēlēt apmežošanai, par būtisko ieguldījumu vides labā pretī saņemot ilgtermiņa ienākumu garantu.
Investīcija savā un planētas nākotnē
Investīciju vides saglabāšanā sev un nākamajām paaudzēm var sniegt gan mežu īpašnieki, gan tiem, kuriem ir, piemēram, lauksaimniecībā neizmantojama zeme, kas vēl nav apmežota. Lai iesaistītos oglekļa kredītu tirgū, vispirms nepieciešama konkrētā īpašuma apsekošana attālināti vai klātienē, nosakot, cik liela platība piemērota apmežošanai, kā arī cik daudz oglekļa dioksīda tā spēs piesaistīt un kādu pienesumu tā sniegs zemes īpašniekam.
Arbonics līdzšinējā pieredze liecina, ka 7 hektāru platībā, kas piemērota apmežošanai ar bērziem, oglekļa piesaiste un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana īpašniekam var nodrošināt līdz aptuveni 131 250 eiro ienākumus 50 gadu līguma darbības laikā, kas arī ir koku izaugšanai nepieciešamais laiks. Jāatzīmē, ka strauji attīstās arī peļņas ieguves iespējas no ilgtspējīgas esošo mežu platību apsaimniekošanas.
Neraugoties uz to, ka oglekļa tirgus turpina attīstīties, tas ir kļuvis par vienu no veiksmīgākajiem un abpusēji izdevīgākajiem risinājumiem dabas aizsardzībai un ekonomiskajai labklājībai, kas veicina pozitīvu pāreju uz ilgtspējīgāku nākotni kā cilvēkiem, tā planētai.
Autors ir Arbonics līdzdibinātājs un izpilddirektors
[1] Nozare | Latvijas Meža īpašnieku Biedrība (mezaipasnieki.lv)
