Komersantiem labi ir zināma patiesība – līgumslēdzēja (juridiskās personas) nonākšana finanšu grūtībās vienmēr un būtiski paaugstina līguma neizpildes risku. Īpaši, ja tiek pasludināts līdzēja maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process (TAP). Līdz ar Maksātnespējas likuma grozījumiem kreditoru un parādnieku attiecību regulējumā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas.
Likums paredz dažādus kreditoru tiesību ierobežojumus pret parādnieku (juridisko personu), kuram pasludināts maksātnespējas process, tiesā ir ierosināta TAP lieta vai tiek īstenots TAP. Tāpat juridiskās personas maksātnespējas procesa vai TAP pasludināšanas gadījumā kreditoru prasījumi nereti netiek apmierināti vispār vai tiek apmierināti ļoti nelielā apmērā, turklāt arī šajā gadījumā kreditoru prasījumu apmierināšana notiek pēc ilgāka laika.
Ipso facto klauzulas
Tāpēc komercdarījumos bieži tiek iekļautas tā saucamās ipso facto klauzulas, kas paredz viena līdzēja tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai pieprasīt līgumsaistību pirmstermiņa izpildi sakarā ar formāliem notikumiem, kas saistīti ar otra līdzēja maksātnespēju vai restrukturizāciju (Latvijā to dēvē par TAP), pat ja parādnieks vēl nav pieļāvis līguma neizpildi.
Ipso facto klauzula sniedz “manevra iespējas” līdzējam (kreditoram), kuru drīzumā var negatīvi ietekmēt otra līdzēja (parādnieka) nonākšana finanšu grūtībās, tomēr ipso facto klauzulas izmantošana var radīt “sniega bumbas efekta” risku parādniekam. Proti, ja vairāki finanšu grūtībās nonākušā parādnieka līdzēji vienpusēji atkāpsies no noslēgtajiem līgumiem vai pieprasīs līgumsaistību pirmstermiņa izpildi, tad tas var padarīt nenovēršamu parādnieka maksātnespējas iestāšanos. Tādēļ ir svarīgi līdzsvarot kreditora riskus ar parādnieka iespējām sekmīgi restrukturizēt savu uzņēmumu, izmantojot TAP metodes un priekšrocības.
Jaunums – ipso facto klauzulu aizliegums tiesiskās aizsardzības procesā
Iepriekš likumdevējs šo jautājumu neregulēja, bet, stājoties spēkā 2023. gada martā pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, ipso facto klauzulu izmantošana saistībā ar TAP lietas ierosināšanu tika aizliegta (likuma grozījumi bija nepieciešami attiecīgas ES Direktīvas transponēšanai Latvijā). Aizliegums ir attiecināms uz TAP, kas sākti ar 2023. gada 15. septembri.
Likuma grozījumi paredz, ka aizliegums ir spēkā divus mēnešus no TAP lietas ierosināšanas, bet, izpildoties likumā noteiktiem nosacījumiem, šis termiņš ar tiesas lēmumu var tikt pagarināts vēl par četriem mēnešiem. Tāpat grozījumi paredz gadījumus, kad tiesa var atcelt aizliegumu visiem kreditoriem (vispārēja atcelšana) vai vienam vai vairākiem atsevišķiem kreditoriem, vai kreditoru grupām (ierobežota atcelšana).
Aizlieguma mērķis ir nodrošināt iespēju finanšu grūtībās nonākušam komersantam veikt efektīvu restrukturizāciju agrīnā stadijā un izvairīties no maksātnespējas, tādējādi samazinot dzīvotspējīgu uzņēmumu likvidāciju.
Direktīvas preambulā norādīts, ka ipso facto klauzulu izmantošana (izpildāmu līgumu pirmstermiņa izbeigšana) tad, kad komersants vēl tikai apspriež ar kreditoriem restrukturizācijas plānu (t.i., TAP pasākumu plānu), var negatīvi ietekmēt šā komersanta komercdarbību un uzņēmuma sekmīgu glābšanu. Īpaši jau tad, ja runa ir par tādām būtiskām piegādēm kā gāze, elektrība, ūdens, telesakari un maksājumu karšu pakalpojumi. Direktīvas preambulā tiek minēti tādi izpildāmu līgumu piemēri kā nomas un licences līgumi, ilgtermiņa piegādes līgumi un franšīzes vienošanās.
Direktīva ļāva dalībvalstīm izvēlēties, cik plaši ir piemērojams ipso facto klauzulu aizliegums nacionālā līmenī – tikai attiecībā uz būtiskiem izpildāmiem līgumiem (kas ir nepieciešami uzņēmuma ikdienas darbības turpināšanai, tai skaitā līgumus par piegādēm, kuru apturēšanas dēļ iestātos parādnieka darbību dīkstāve) vai arī nebūtiskiem. Latvijas likumdevējs ir noteicis, ka minētais aizliegums attiecas uz visiem izpildāmiem līgumiem – gan būtiskiem, gan nebūtiskiem.
Latvija transponēja Direktīvas normas nacionālajā regulējumā pēdējā no Baltijas valstīm, tādēļ ir interesanti salīdzināt šo normu transponēšanas rezultātu ar citām Baltijas valstīm.
Kaimiņvalstu pieredze
Lietuva transponēja Direktīvas normas nacionālajā regulējumā pirmā no Baltijas valstīm – jau 2021. gada jūlijā. Lietuvas likums paredz aizliegumu kreditoram pirms tiesas lēmuma par restrukturizācijas plāna apstiprināšanu stāšanās spēkā izbeigt būtisku izpildāmu līgumu vai pārveidot tā noteikumus parādniekam nelabvēlīgā veidā, kā arī izbeigt nebūtisku izpildāmu līgumu vai pārveidot tā noteikumus parādniekam nelabvēlīgā veidā tikai tādēļ, ka tiesa ierosinājusi restrukturizācijas procesa (TAP analogs) lietu.
Lietuvas likums paredz, ka būtisko izpildāmo līgumu sarakstu apstiprina tiesa lēmumā par restrukturizācijas procesa lietas ierosināšanu. Lai gan Lietuvas likums nošķir būtiskus izpildāmus līgumus no nebūtiskiem, praktiskā ziņā rezultāts neatšķiras – aizliegums attiecas arī uz nebūtiskiem līgumiem.
Igaunija transponēja Direktīvas normas nacionālajā regulējumā 2022. gada jūnijā, sasniedzot Direktīvā noteikto aizlieguma mērķi daudz saudzīgākā veidā attiecībā pret parādnieka kreditoriem. Pirmkārt, atšķirībā no Latvijas, kura attiecinājusi aizliegumu pilnīgi uz visiem līgumiem (gan būtiskiem, gan nebūtiskiem), Igaunijā aizliegums tiek attiecināts tikai uz būtiskiem izpildāmiem līgumiem. Turklāt aizliegums nav piemērojams attiecībā uz kredīta un citiem finansēšanas līgumiem.
Otrkārt, atšķirībā no Latvijas, kur aizliegums stājas spēkā automātiski (uz likuma pamata) – tiklīdz ir pieņemts tiesas lēmums par TAP lietas ierosināšanu – Igaunijā aizliegums var tikt piemērots uz tiesas lēmuma pamata pēc parādnieka lūguma. Igaunijas tiesa apstiprina būtiskos līgumus, kā arī lemj par nebūtiskiem līgumiem, kuru izpilde ir nepieciešama restrukturizācijas procesa īstenošanai. Tātad par aizlieguma piemērošanu tiesa lemj atsevišķi, katru konkrēto gadījumu izvērtējot individuāli.
Treškārt, gan parādnieks, gan kreditors, kura tiesības ar tiesas lēmumu tiek ierobežotas, šādu lēmumu var pārsūdzēt.
Kā kreditori var samazināt iespējamos riskus?
Maksātnespējas likuma 179. pants noteic, ka par maksātnespējas procesa vai TAP noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis administrators, parādnieka pārstāvis, TAP uzraugošā persona vai cita maksātnespējas procesā, vai TAP iesaistītā persona, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Ņemot vērā ar TAP pasludināšanu saistītos finanšu riskus, šādu naudas sodu (no 100 līdz 1500 eiro) grūti nosaukt par efektīvu preventīvo līdzekli. Citādi ir ar tiesību ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem atņemšanu. Ņemot vērā, ka vēl nav izveidojusies stabila prakse jautājumos, kas ir saistīti ar aizlieguma piemērošanu un atbildību par tā pārkāpšanu, kreditoru valdes locekļiem šis risks būtu jāpatur prātā un jārīkojas atbilstoši.
Rīkojoties proaktīvi, kreditori var veikt dažādus uz risku samazināšanu vērstus pasākumus, piemēram:
- sekot parādnieku finanšu stāvoklim (līgumā var tikt paredzēti attiecīgi noteikumi – parādnieka pienākumi sniegt kreditoram nepieciešamo informāciju);
- sekot parādnieku būtiskiem notikumiem (piemēram, izmantojot Lursoft piedāvāto pakalpojumu Klientu portfelis);
- pārskatīt norēķinu kārtību un termiņus;
- pieprasīt parādnieka saistību nodrošinājumu, piemēram, parādnieka mātes kompānijas/dalībnieku galvojumus;
- apsvērt, kā ir iespējams pārformulēt līguma ietvertos gadījumus, kas ļautu kreditoram vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma, pieprasīt līgumsaistību pirmstermiņa izpildi vai citādi pasargāt savas intereses pret parādnieka iespējamo nonākšanu finanšu grūtībās;
- apsvērt citus līguma noteikumu grozījumus;
- apsvērt līguma izbeigšanu.
Autors ir zvērināts advokāts, ZAB Ellex Kļaviņš
* Pilnībā šo rakstu, lūdzu, lasiet šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra