Nolaupītie Rietumi jeb Centrāleiropas traģēdija

  • Milans Kundera, Domuzīme
  • 24.04.2024.
  • Domuzīme
Ilustrācija — Krišs Salmanis

Ilustrācija — Krišs Salmanis

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2

 Foto - 

Izcilais čehu un franču rakstnieks Milans Kundera aizgāja mūžībā pirms nepilna gada — 2023. gada 11. jūlijā. Latvijā viņš labi pazīstams kā romānists, viņa darbi Joks, Atvadu valsis, Nepanesamais esības vieglums un Nemirstība latviešu valodā ir tulkoti no čehu valodas, bet Identitāte un Neziņa — no franču valodas.

Tomēr literāro karjeru 1929. gadā dzimušais Kundera neilgi pēc Otrā pasaules kara sāka kā dzejnieks (interesanti, ka viens viņa dzejolis ir atdzejots arī latviešu valodā un iekļauts 1960. gadā izdotajā čehu prozas un dzejas izlasē Tatru leģenda). Vēlāk Kundera pievērsās dramaturģijai, bet vairākos sējumos jeb «burtnīcās» izdeva arī stāstu krājumu. Tam sekoja romāns Joks (1967), ar kuru viņš acumirklī kļuva par čehu literārās skatuves zvaigzni un kas pavēra viņam ceļu uz pasaules literatūru. Kad 1968. gadā Čehoslovākijā iebruka Padomju Savienība un citas Varšavas līguma valstis, Kundera — aktīvs liberalizācijas centienu aizstāvis — zaudēja gan pasniedzēja darbu Kino un televīzijas fakultātē, gan iespējas publicēties. Pirms došanās emigrācijā uz Franciju 1975. gadā viņš vēl uzrakstīja romānus Dzīve ir citur un Atvadu valsis. Kunderas turpmākie darbi sarakstīti Francijā, tomēr čehu valodā, pat ja vispirms publicēti franču tulkojumā. Starp tādiem ir arī romāns Nepanesamais esības vieglums (1984), kas Kunderam atnesa pasaules slavu un patlaban ir tulkots 44 valodās. Pēdējais čehu valodā sarakstītais romāns Nemirstība (1988) vienlaikus ir arī pirmais, kas vairs nav veltīts «čehu tematikai». Pēc Samta revolūcijas 1989. gadā, kad Kunderam pavērās iespēja atgriezties dzimtenē, viņš palika dzīvot Francijā, savus pēdējos četrus romānus sarakstīdams franču valodā, un politiskās norises Čehoslovākijā un vēlāk Čehijā nekomentēja.

Jaunākajā žurnālā

Apgaismības savaldzināts

Literatūrzinātnieks Pauls Daija strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kopš 2017. gada. Aizrautīgi nodarbojas ne tikai ar pētniecību, bet arī ar zinātnes komunikāciju. Kopā ar kolēģiem veidojis piecas nozīmīgas LNB izstādes, tajā skaitā kopā ar Maiju Treili radīto Tiesības uz bibliotēku.
  • Raksts
  • 29.10.2026.

Tulkotāju kronēšana literatūras pilsētā

6. Pasaules Poļu literatūras tulkotāju kongresa diskusijā Maldinošā vienkāršība par bērnu literatūras tulkošanu piedalās Ingmāra Balode (pirmā no kreisās), Martins Veselka (Čehija), Vu Lana (Ķīna); moderators Mihals Rušineks. Foto — Kuba Ocepa / Instytut Książki
  • Dzeja
  • 29.10.2026.

neiztulkojams

  • Proza
  • 29.10.2026.

Kaite

Ilustrācija — Loreta Geinberga

Vislabākais laiks lasīšanai

Sieviete pie avīžu kioska Marijas ielā Rīgā. 1935.—1939. gads. Foto — Alberts Neilands. Latvijas Nacionālā arhīva krājums
  • Dzeja
  • 29.10.2026.

Šablonu balets