Ja Netanjahu nekāpinās konfliktu, uzlidojums būs izgāzies
Nedēļas nogalē Tuvie Austrumi tika pavilkti vienu pakāpienu augstāk pa eskalācijas trepīti, kura beidzas pie durvīm ar uzrakstu: pilna mēroga reģionālais karš.
Naktī uz svētdienu Irāna palaida 300 dronu un raķešu pret Izraēlu. Tā ir pirmā reize, kad Teherāna tieši vērsusi ieročus pret ebreju valsti, un pēc masīvā uzbrukuma Islāma Republikas pārstāvji paziņoja, ka arī turpmāk tādā pašā veidā atbildēs uz jebkuru Izraēlas uzbrukumu tās interesēm, amatpersonām vai pilsoņiem.
Tas būtiski maina noteikumus konfliktam, kurš uz lēnas uguns vārījies gandrīz nepārtraukti, kopš 1979. gadā Teherānā pie varas nāca radikālā šiītu teokrātija, bet kura laikā Irāna nekad nebija atļāvusies atklāti un tieši uzbrukt Izraēlai, par spīti tam, ka jau vairākus gadu desmitus tās politiskie līderi ir mētājušies ar draudiem «noslaucīt «cionistu veidojumu» no zemes virsas. Cīņa starp abām valstīm notikusi ēnās un bieži vien izmantojot starpniekus, un ne viena, ne otra puse par lielu daļu uzbrukumu nav oficiāli uzņēmusies atbildību.
Irāna vai tās atbalstīti teroristi nogalinājuši Izraēlas diplomātus vai ebrejus visdažādākajās pasaules vietās. 1994. gadā Buenosairesā Argentīnā tika uzspridzināts ebreju kopienas centrs, nogalināti 85 un ievainoti vairāk nekā 300 cilvēku. 2012. gadā bumbas sprādzienā Ņūdeli tika ievainota Izraēlas vēstniecības Indijā darbiniece, bet līdzīgi uzbrukumi vēstniecībām Gruzijā un Taizemē tika novērsti. Tajā pašā gadā sprādzienā tūristu autobusā Bulgārijā gāja bojā pieci tūristi no Izraēlas un bulgāru šoferis, 32 cilvēki tika ievainoti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.