Kā zināt, ka mūsu bērnus skolās nebaro ar Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktiem?

  • Uģis Mitrevics
  • 16.04.2024.
Foto _ Evija Trifanova, LETA

Foto _ Evija Trifanova, LETA

Kā būt drošiem, ka izglītības iestādēs gatavotās maltītes tapušas no produktiem, kuru izcelsmes valstis nav Krievija un Baltkrievija, ja Krievijas tēju var piegādāt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem?

Vai mēs, Latvijas vecāki, varam būt pilnīgi pārliecināti, ka mūsu bērnus nebaro ar agresorvalstu ražotām pārtikas precēm? Uzreiz turpināšu ar atbildi. Izrādās, nevaram gan! Kārtējā absurdā situācija, kura, varētu šķist, ir neiespējama, bet, kā saka – pie mums, Latvijā, viss ir iespējams!

Kā zināms, Latvijas valdība ir apstiprinājusi importa aizliegumu atsevišķām lauksaimniecības precēm no Krievijas un Baltkrievijas, aizliegumam ietverot plaša patēriņa preces, arī dažādus augļus, dārzeņus, graudus, gaļas un zivju produktus, kviešus un daudzus citus produktus.

Viena lieta ir likums uz papīra, taču - kā ir realitātē? Piemēram, skolu ēdināšanu nodrošina ar publisko iepirkumu noteikts ēdinātājs vai piegādātājs. Šobrīd publiskos iepirkumus reglamentējošie noteikumi nosaka, ka piegādātāji nevar būt sankcionētie uzņēmumi, agresorvalstī Krievijā reģistrētie uzņēmumi un personas. Taču nav noteikta prasība izsekot visu preču vai produktu izcelsmi. Piemēram, ja pārtikas produkti tiek piegādāti no vairumtirdzniecības bāzēm (pārsvarā tā notiek), tad kāda ir produktu izcelsme, neviens pašlaik īpaši nekontrolē.

Produktu izcelsmi varam uzzināt tikai tad, kad kārtīgi aplūkojam produkta etiķeti. Atminoties situāciju ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) piegādāto tēju no Krievijas un sāli no Baltkrievijas, saprotam, ka līdzīga situācija var notikt arī citās valsts un pašvaldības iestādēs, tai skaitā skolās un bērnudārzos. Pirms kāda laika līdzīgs misēklis gadījies arī Igaunijas karavīriem, kuri atklājuši, ka viņu baudītās tējas Greenfield, kas patiesībā ir Krievijas uzņēmuma Orimi Treid zīmols un lielākā daļa produkcijas tiek ražota Sanktpēterburgā.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Kā izsekot preces izcelsmei? Līdz šim šādu reglamentējošu prasību nav bijis. Arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) neredz produktu izcelsmi. Nekas neaizliedz piegādāt Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes produktus.

Saprātīgs šķiet jautājums - bet kā tad ar aizliegumiem? Kāda jēga sankcijām, kuru viens no mērķiem ir vājināt agresorvalsts spēju īstenot karu, ja Latvijā publiskajos iepirkumos joprojām var tikt piegādātas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces, kas nozīmē tikai to, ka ar Latvijas publiskā iepirkuma starpniecību Krievija iegūst finanšu līdzekļus, kas var tikt izmantoti Krievijas agresijas atbalstam.

Uzskatu, ka būtu tikai loģiski, ja valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības, kas darbojas publiskajā sektorā, izslēgtu Krievijas un Baltkrievijas preču un pakalpojumu iespējamo izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Arīdzan Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) - atkārtoti aicina politikas veidotājus pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, uz ko ministru prezidente Evika Siliņa (JV) aicinājusi uzņēmumus pašus iespējami drīz pārorientēt savu tirgu uz citām valstīm. Manuprāt, ar tīrāku sirdsapziņu šādu aicinājumu varētu teikt tad, kad pašiem sava virtuve būtu sakārtota, proti, šis jautājums atrisināts valsts un pašvaldību līmenī.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Tāpēc mans priekšlikums ir sekojošs - veikt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, papildinot likumu ar jaunu pantu, proti, pasūtītājam, sagatavojot iepirkumu, jāizvirza prasība pretendentam nodrošināt, lai pasūtījuma izpildē netiktu ietvertas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi.

Piemēram, iepirkumu tehniskajās specifikācijās pieprasīt preču vai pakalpojumu izcelsmes apliecinājumu un kontrolēt, kas tiek piegādāts. Kā to panākt, tas jau ir atbildīgo institūciju pārziņā.

Šā gada sākumā jau cēlu trauksmi par visai līdzīgu amorālu situāciju. Atklājoties satraucošiem faktiem par to, ka dažas valsts un pašvaldību iestādes, kopskaitā pagājušā gadā ap 40, ir slēgušas līgumus ar uzņēmumiem, kas turpina sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju importa un eksporta darījumos. 2023. gadā kopējais importa un eksporta apjoms ar Krieviju un Baltkrieviju Latvijā bija vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā.  Ar likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” rosināju papildināt likuma 42. pantu ar papildus nosacījumu, kas noteiktu ierobežojumu un liegumu tiem uzņēmumiem, kas ir iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajā uzņēmumu, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju, datubāzē, piedalīties publiskajos iepirkumos valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un kapitālsabiedrībās.

Diemžēl manis iepriekš iniciētais likumprojekts par grozījumiem patlaban ir iestrēdzis. Papildus šiem grozījumiem, steidzami jāveic arī manis augstākminētie grozījumi, lai izslēgtu Krievijas un Baltkrievijas preču un pakalpojumu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Vairāk kā divu gadu laikā kopš kara sākuma mūsu valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un kapitālsabiedrības vēl joprojām turpina atbalstīt agresorvalstis, kas ir klajā pretstatā valsts paustajam atbalstam Ukrainai.

Ir pēdējais laiks šo situāciju atrisināt. Karš Ukrainā turpinās, tās spēki izsīkst, bet mēs, tieši vai netieši, tomēr barojam Krieviju.

 

Autors ir Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kārlis Zembergs

Tagad tas ir normāli. Kā drosmīgi zīmoli var mainīt sabiedrību

Kā tas nākas, ka lietas un parādības, kuras vēl pirms dažiem gadiem tika uzskatītas par neiedomājamām un neiespējamām, šodien ir kļuvušas par “normālām”, gandrīz “ikdienišķām”?

Viedoklis Andris Božē

Patvertnes jaunajos mājokļu projektos – starp drošību, praktiskumu un tirgus realitāti

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi mums visiem ir atgādinājuši, ka drošība nav pašsaprotama. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, spriedze Baltijas reģionā un civilās aizsardzības izaicinājumi ir spilgti parādījuši – drošības infrastruktūra nav greznība, tā ir nepieciešamība, un šim viedoklim absolūti pievienojos.

Viedoklis Reinis Pozņaks

Ukraina nav ideāla, bet tā ir mūsu drošības partnere

Tie, kuri seko notikumiem Ukrainā, droši vien pamanīja spriedzes brīdi Kijivas un Briseles attiecībās 2025.gada jūlijā, kad Eiropas Savienība (ES) pauda bažas par Ukrainas valdības plāniem mainīt struktūru, kuras apkaro korupciju un pakļautību. Šos plānus kā korupcijas apkarotāju neatkarības mazināšanu uztvēra arī tūkstošiem ukraiņu, kuri protestēja ielās.

Viedoklis Ieva Tetere

5 ieteikumi, kā mūsdienās domāt par (un vairot) naudu

“Cik Tu pelni?”, “Kā jūs plānojat savu ģimenes budžetu?”, “Cik daudz Tu saproti no finanšu tirgiem un investēšanas”, “Cik daudz samaksā nodokļos?”. Šādus jautājumus par naudu publiski var dzirdēt ļoti reti – radu sanākšanās, draugu pastaigās un bieži pat tuvākajā ģimenes lokā par tiem īsti nerunā. Nauda mums joprojām ir tabu tēma.

Jaunākajā žurnālā