Kā tiek regulēta pirmsskolas izglītība Lietuvā • IR.lv

Kā tiek regulēta pirmsskolas izglītība Lietuvā

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Agnė Draučikaitė

Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida pat vairāki simti bērnu. Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija par pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.

Kompensācija par bērna aprūpi mājās

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, darbojas pašvaldību un privātās pirmsskolas. Lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā ir lielāks privāto pirmsskolu skaits, jo, salīdzinot ar reģioniem, ir liels pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības. Ja gada laikā bērnam vecumā no diviem līdz sešiem gadiem netiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolā, ģimenei tiek piešķirta kompensācija 100 eiro mēnesī par bērna aprūpi un izglītošanu mājās.

Pašvaldību pirmsskolās joprojām ir aktuāls rindu jautājums – mūsu pirmsskolu apmeklē 420 bērni, bet vēl 600 gaida rindā. Ģimenes, kas izvēlas pirmsskolas izglītību pašvaldību izglītības iestādēs, saņem daļēju valsts finansējumu, kas nosedz četras stundas dienā vai 20 stundas nedēļā, ēdināšanas u.c. papildus izmaksas sedz vecāki. Savukārt privātajām pirmsskolām ir savi noteikumi, cik ilgi tās ir atvērtas katru dienu – dažas pirmsskolas nodrošina uzraudzību visu dienu, dažas – pusi dienas, savukārt dažas strādā tikai noteiktas dienas nedēļā. Pašvaldības līdzmaksājums tiek piešķirts arī tad, kad ģimenes izvēlas privātās pirmsskolas, un tas tiek izmaksāts neatkarīgi no vecāku ienākumiem. Līdzmaksājuma summa nemainās visa mācību gada garumā.

Saskaras ar pedagogu trūkumu

No 2025. gada 1. septembra stāties spēkā izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas nosaka – katram bērnam no 2 gadu vecuma jābūt garantētai vietai pašvaldības pirmsskolā, tomēr jau tagad 18 pašvaldībās trūkst vietu. Būtiska problēma ir arī pirmsskolas pedagogu trūkums. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvas pirmsskolās trūkst skolotāju, un tiek darīts viss iespējamais, lai motivētu jaunos skolotājus izvēlēties karjeru pirmsskolā – gan privātās, gan pašvaldības pirmsskolas cenšas rast līdzekļu algu paaugstināšanai, pedagogiem tiek piedāvāti ērti darba grafiki, lai būtu iespējams savienot darbu un studijas u.tml.

Lai veidotu mūsdienīgu un bērniem saistošu mācību līdzekļu saturu, arī Lietuvā ir aktuāls jautājums par digitālajiem mācību līdzekļiem pirmsskolās, tāpēc lieti noder starpvalstu pieredze, kas gūta projektā “Digitālā pratība pirmsskolā”, sadarbojoties ar kolēģiem no Latvijas un Norvēģijas. Praksē esam pārbaudījuši digitālos rīkus, kas ļauj bērniem turpināt apgūt jaunas lietas arī gadījumos, kad dažādu iemeslu dēļ viņi ilgstoši nevar apmeklēt pirmsskolu.

Obligātā pirmsskolas izglītības programma no 6 gadu vecuma

Runājot par kopīgo Latvijā un Lietuvā, jāpiezīmē, ka arī pie mums joprojām ir izplatīts mīts, ka pirmsskolās bērni tikai rotaļājas, nevis iegūst izglītību. Nereti tiek uzskatīts, ka pirmsskolas pedagogi tikai pieskata bērnus, un tas, protams, ietekmē arī interesi par šo profesiju. Jāpiezīmē, ka paši pedagogi aktīvi cenšas kliedēt šo mītu, skaidrojot, cik liela nozīme ir pirmsskolas izglītībai, domājot par pilnvērtīgu bērnu attīstību.

Obligāto pirmsskolas izglītību Latvijā bērni apgūst no 5 gadu vecuma, Lietuvā bērniem jāsāk obligātā pirmsskolas programma tajā kalendārajā gadā, kad aprit 6 gadi. Vecāki var izvēlēties sākt obligāto pirmsskolas programmas apguvi arī agrāk, tomēr ne ātrāk kā 5 gadu vecumā. Programmas ilgums ir viens gads.

Vecāku vai ārstu zīmes kavējuma gadījumā

Aizvadītā gada nogalē Latvijā bija plašas debates par ierobežojumiem attiecībā uz attaisnoti kavētām dienām pirmsskolās, nosakot konkrētu kavēto dienu skaitu, ko drīkst attaisnot ar vecāku zīmi bērniem līdz piecu gadu vecumam, un bērniem, kas vecāki par pieciem gadiem. Lietuvā izmaiņas normatīvos aktos tika veiktas jau 2019. gadā, pēc Veselības ministrijas iniciatīvas atsakoties no ārsta medicīniskās izziņas, ar kuru tika attaisnots pirmsskolas kavējums. Šo sertifikātu aizstāja ar t.s. vecāku zīmēm, samazinot pacientu rindas pie ģimenes ārstiem. Tādā veidā tika samazināts birokrātiskais slogs arī pašiem ārstiem.

Tagad katra pirmsskola var individuāli noteikt, cik dienas var tikt attaisnoti kavētas ar vecāku zīmēm, savukārt ārsta zīme ir obligāta tad, ja bērnu nepieciešams atbrīvot no sporta nodarbībām. Kopumā valda daudz lielāka uzticēšanās vecākiem, apzinoties, ka vecāki vislabāk pazīst savus bērnus.

 

Autore ir Lietuvas pirmsskolas Gintarelis skolotāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu