Šogad stāsies spēkā Eiropas Parlamenta atbalstītais aizliegums importēt tādus produktus, kuru ražošana notikusi uz pirmatnēju mežu rēķina. Taču šīs prasības draud pasliktināt nodarbinātības situāciju nabadzīgākos pasaules reģionos. Vai Eiropa var glābt mežus un klimatu, neiznīcinot darbavietas, piemēram, Malaizijā?
Gaidāmais Eiropas Savienības importa aizliegums tiek dēvēts par «zelta standartu» klimata politikā — tas ir būtisks solis, lai aizsargātu pasaules mežus, kas palīdz no atmosfēras uzsūkt siltumnīcas efekta gāzes. Likums pieprasa tirgotājiem pārliecināties par dažādu produktu izcelsmi. Tas attiecas uz palmu eļļu, soju, kafiju, kakao, liellopu gaļu, gumiju, koksni un no šīm izejvielām atvasinātiem produktiem, piemēram, mēbelēm un grāmatām.
Lieliem uzņēmumiem šo prasību būs jāsāk ievērot jau šā gada beigās, bet mazākām firmām tiek doti vēl seši papildu mēneši. Pārkāpējiem draud sods, kura apjoms var sasniegt 4% no uzņēmuma apgrozījuma.
Pērn aprīlī Eiropas Parlamentā pieņemtais likums aizliedz izmantot tās izejvielas, kas saražotas bijušajās mežu platībās, kuras par lauksaimniecības zemi pārvērstas pēc 2020. gada. Nav šaubu, ka lielam skaitam mazo uzņēmumu šādas atbilstības pierādīšana būs sarežģīts un dārgs process.
Tikmēr šī jaunā prasība jau izraisījusi arī starptautiskus ekonomiskus strīdus, jo daudzas jaunattīstības valstis pauž sašutumu. Līdz šim visskaļāk sūdzējusies Malaizija un Indonēzija. Abās valstīs saražo 85% no visā pasaulē patērētās palmu eļļas. Viņu skatījumā bagātās, tehnoloģiski attīstītās un bijušās koloniālās lielvalstis tagad atkal diktē un maina tirdzniecības noteikumus. «Regulatīvais imperiālisms,» paziņojis Indonēzijas ekonomikas ministrs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.