Mūsu ekonomiskajai politikai un sabiedrības diskusijai par to ir izmisīgi trūcis konkrētības
Savulaik bija populārs teiciens — ar makroekonomiskajiem rādītājiem mums viss ir kārtībā, bet tauta dzīvo arvien sliktāk un sliktāk. Šis teiciens ir kaitinošs, jo ir absurds — makroekonomikas dati ir cilvēku un uzņēmumu panākumu un kļūdu summa, tie nepastāv atsevišķā pasaulē jeb paralēlā realitātē. Dati var būt neprecīzi, bet Latvijas makro skaitļos nav daudz mākslīgā skaistuma, tie biežāk rāda pārspīlēti sliktu ainu.
Saprast ekonomikas darbību makro līmenī ir svarīgi, jo tas var dot instrumentus konkrētai rīcībai pasaules uzlabošanai. Atceros sarunas ar cilvēkiem, kuri bija pateicīgi par to, ka pirms 20 gadiem rakstīju par mājokļu tirgus burbuļa riskiem, kas viņiem palīdzēja izvairīties no lielām nepatikšanām. Taču, jo ilgāk šajā jomā darbojos, jo vairāk saprotu, ka pārmērīga aizraušanās ar teoretizēšanu var atņemt laiku darbiem, kas uzlabo pasauli tieši un taustāmi.
Pirms astoņiem gadiem sāku pētīt iemeslus, kas nosaka reģionu ekonomikas attīstības līmeni, to aplūkojot caur eksporta uzņēmumu izmaksāto algu prizmu. Šī pētījuma ikgadējā atjaunošana man ir lielākā optimisma brīdis — jo detalizētāk iepazīstu mūsu tautsaimniecību, jo labāku iespaidu tā par sevi rada.
Makroekonomikas līmenī parasti redz problēmas — pārkaršanu, atdzišanu, citus riskus, bet iespējas un risinājumus redz galvenokārt uzņēmumos un nozarēs. Taču tas ir arī brīdis, kad var saprast, ko attīstības labā mēs būtu varējuši, bet neesam izdarījuši. Mūsu ekonomiskajai politikai un sabiedrības diskusijai par to ir izmisīgi trūcis konkrētības. Šķiet, ka tā ir padomju sistēmas atbalss domāšanā — tā balstījās uz ideju, ka ir iespējams pieņemt lēmumus rīcībai konkrētās situācijās, balstoties uz vispārēju teorētisku rāmi. Vēstures pieredze mums ļauj saskatīt padomju ēras valdošās ideoloģijas aplamību, bet ir saglabājies paradums visu izskaidrot ar universālu teoriju palīdzību. Līdz ar to pārāk daudz laika ir tērēts mēģinājumiem radīt visu izskaidrojošas nākotnes pamācības, piemēram, ekonomikai jābalstās uz lauksaimniecību, nē, tranzītu, nē, bankām, ak nē, mūs tomēr glābs rūpniecība. Tāpat arī nesamērīgi liela uzmanība veltīta nodokļu politikai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.