Martā aprit 130 gadu, kopš 1894. gadā klajā nāca Krišjāņa Barona vākto un kārtoto Latvju dainu pirmā burtnīca. Tās nebūtu bijis, ja savu finansiālo un organizatorisko artavu nesniegtu Pēterburgas latviešu uzņēmējs Henrijs Visendorfs
Henrijs Visendorfs (1861—1916) 19. gadsimta nogalē
Laikabiedri bijuši vienprātīgi, ka bez Henrija Visendorfa uzņēmības, sakariem un privātās naudas Barona Latvju dainas nepiedzīvotu izdošanu tik ātri, turklāt šis ieguldījums nav ļāvis arī viņa paša vārdam pazust vēstures mutulī. Visendorfs bija viens no pirmajiem latviešu mecenātiem, 19. un 20. gadsimta mijā ierindots starp bagātākajiem latviešiem, lai arī dažs to apšaubīja.
Caurcaurēm tirgotājs ar krietnu devu patmīlības un reizē piederības sajūtu savai tautai. Turklāt ar ambīcijām latviešu folkloras lauciņa kopšanā, kaut atšķirībā no uzņēmējdarbības par šīm lietām dziļākas izpratnes viņam trūcis. Kā drīz pēc Latvju dainu iznākšanas 1894. gadā atzīmēja avīze Baltijas Vēstnesis: «Bagātnieku mums ir diezgan, bet tie pa lielākai daļai bagāti priekš sevis, ne priekš tautas un vispārības.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.