Lai «inovācijas» nebūtu tikai atsperīgs vārds, ar kuru atšaudīties no jautājumiem par uzņēmuma nākotnes plāniem, bet praktiski izmantojams ceļa rādītājs attīstībai, aicinām šogad regulārā slejā dalīties pieredzē un padomos Līvu Pērkoni, inovāciju vadības uzņēmuma Helve līdzdibinātāju.
Neviens cits vārds pēdējos gados nav tik bieži piesaukts vietā un nevietā kā «inovācijas». Uz tā fona pat tādi termini kā «radošums» vai «digitalizācija» šķiet jau sen aizmirsti. Taču ko tas patiesībā nozīmē?
Inovāciju nodaļas un politika, inovatīvie iepirkumi. Pat inovāciju vadības uzņēmumi. Tie ir tikai daži no piemēriem, kur sastopam jauninājumus savā ceļā. Turklāt neizskatās, ka tie visiem būtu jau apnikuši. Pēc Nielsen datiem, 63% patērētāju dod priekšroku pirkt no uzņēmumiem, kas piedāvā jaunas, inovatīvas preces vai pakalpojumus. Savukārt Harvard Business Review statistika rāda — inovatīvi uzņēmumi sešreiz biežāk ir izturējuši recesijas periodus un ātrāk atgūstas pēc ekonomiskām lejupslīdēm. McKinsey dati liecina, ka uzņēmumi, kas ievieš procesu inovācijas, palielina savu produktivitāti par 40—50%.
Taču inovāciju nozīmīgākā raksturīpašība ir pārmaiņas. It kā jau mēs labi saprotam, ka attīstība ir kritiski nepieciešama. Vienlaikus — nav noslēpums, ka lielākajai daļai cilvēku ir sarežģītas attiecības ar pārmaiņām. Mūsu dabā ir turēties pie drošā un zināmā. Galu galā, jebkuras pārmaiņas ietver risku.
Rezultāts ir nezināms. Jauna pieeja var arī neizdoties. Eksperimenti prasa laiku un līdzekļus, un vienmēr ir iespēja ciest neveiksmi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.