Slaidiņš: Domāju, ka šogad gals pienāks arī Krimas tiltam

  • Ir redakcija
  • 22.02.2024.
Jānis Slaidiņš.
Foto — Zemessardzes štābs

Jānis Slaidiņš. Foto — Zemessardzes štābs

Ukrainas lielākais izaicinājums šobrīd ir svaigu vienību iesaiste karā, uzskata Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš. Intervijā žurnālam Ir viņš analizē karadarbību Ukrainā divos gados un prognozē — kara gaita izšķirsies dienvidos.

Slaidiņš uzskata, ka ukraiņiem aizsardzības operācijām pašlaik spēku pietiek, bet jādomā, kā izveidot labi mācītu, spēcīgu rezervi. Ukrainas karaspēka situācija vairākos frontes sektoros ir sarežģīta, jo kavējas Rietumu militārā palīdzība. Karadarbību divos gados majors sadala sešos posmos, no kuriem pēdējais — sestais — rit pašlaik, kad Ukraina oktobrī bija spiesta pāriet stratēģiskajā aizsardzībā. "Šobrīd situācija ir tāda, ka ukraiņiem nav iespējas uzbrukt, lai atgūtu teritorijas, var tikai aizsargāties," viņš saka.

Vaicāts par ukraiņu atkāpšanos no Avdijivkas, Slaidiņš teic, ka ukraiņi "ir izvēlējušies tādu taktiku, lai maksimāli nodarītu zaudējumus Krievijas bruņotajiem spēkiem. Vai krieviem pietiks resursu? Avdijivkas uzbrukumā viņi meta labākās vienības, lai sasniegtu būtībā politisku mērķi — kaut ko pasniegt martā [uz prezidenta vēlēšanām], nekā cita jau nav".

Viņš uzskata, ka pašlaik Ukrainai svarīgākais virziens būtu Krima. "Atbrīvot Donbasu būs ļoti sarežģīti — tur Krievija ir blakus, pienāk apgādes līnijas. Faktiski Krimas tilta vairs nav, kustība notiek tikai pa jūru ar kuģiem. Melnās jūras flotes lielie desantkuģi, pieci vai seši, jau ir uz grunti. Ievest Krimā neko nevar, tāpēc krievi būvē sauszemes apgādes ceļu no Rostovas pie Donas caur Mariupoli. Ja ukraiņi dabūtu uguns kontroli ar tālas darbības raķetēm, viņi šo ceļu varētu iespaidot un krievi nespētu apgādāt milzīgo armijas grupējumu, kas tur atrodas. Krima tagad visu laiku ir zem sitiena — ukraiņi iznīcina gan pretgaisa aizsardzības sistēmas, gan radarus. Ukraiņi ļoti labi saprot, kur var izšķirties [kara gaita] — dienvidos. Dabūt dienvidus, pēc tam skatīties uz austrumiem," saka virsnieks.

Slaidiņš uzskata, ka atšķirībā no pašlaik ritošā konvencionālā kara ukraiņiem izšķirīgs būs tehnoloģiskais karš, ar triecieniem dziļumā pa Krievijai sāpīgākajām vietām, lai tur arī sāk izjust, ka ir karš.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Aktuāli Ir redakcija

Precizējums

Precizējums pie 16. oktobrī Ir publicētā raksta Ceriņi ziemas vidū23. oktobrī Smiltenes novada domes deputāti ar balsu vairākumu izlēma izbeigt iepriekšējā sasaukuma apstiprināto siltumnīcu atjaunošanas projektu un arī atsacīties no tam jau piešķirtā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējuma. Iemesls ir būvdarbu izmaksu sadārdzinājums. Pašvaldība meklēšot citus risinājumus siltumnīcu teritorijas sakārtošanai.

Aktuāli Dagnija Baltiņa un Maija Treile, LNB

Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests

Lasīšana ir nacionālās drošības un cieņpilnas dzīves atslēga. Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik mūsu valstī būs cilvēku, kuri kritiski domā un kvalitatīvi lasa. Rīgas manifests aicina – liksim lasīšanu un grāmatu kultūru par pamatu Latvijas izaugsmei un labklājībai un veidosim nacionāla mēroga lasīšanas stratēģiju, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.

Aktuāli Antra Ērgle

Tiešāk un izdevīgāk

Valsts iepirkumu reforma sola vairāk nekā 100 miljonu ietaupījumu

Aktuāli Ir redakcija

Vēlreiz par Stambulas konvenciju

Par Stambulas konvenciju dēvē Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu. To ratificējušas vairāk nekā 30 Eiropas valstis.

Jaunākajā žurnālā