Žurnāls: Kāpēc Ukrainas prezidents nomainīja armijas virspavēlnieku?

  • Ir redakcija
  • 15.02.2024.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (pa kreisi) ar jauno Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski pēc viņa iecelšanas jaunajā amatā. Foto — Scanpix

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (pa kreisi) ar jauno Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski pēc viņa iecelšanas jaunajā amatā. Foto — Scanpix

8. februārī notika tas, kas jau tika prognozēts. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no amata atbrīvoja līdzšinējo Ukrainas armijas virspavēlnieku Valēriju Zalužniju. Savu lēmumu prezidents skaidroja ar vajadzībām frontē un vienlaikus ar pieredzējušā ģenerāļa atlaišanu augstos amatos iecēla salīdzinoši jaunus brigāžu komandierus. Žurnāls Ir meklē atbildi, kāpēc notika armijas vadības nomaiņa un kā tas var ietekmēt kara gaitu.

Lai gan Zalužnijs ne reizi nav deklarējis politiskās ambīcijas, viņš ir populārāks par Zelenski. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc jau kopš 2022. gada vasaras ģenerāļa vārds arvien retāk izskanēja televīzijas programmās. Tā vietā prezidenta birojs konsekventi sāka virzīt viņa potenciālo pēcteci Oleksandru Sirski. Taču Zalužnijs turpināja būt tautas favorīts.

«Tieši sabiedrības lielā uzticēšanās Zalužnijam piespieda varu piemeklēt populārus komandierus, ar kuriem pastiprināt Sirska pozīciju,» Ir skaidro vadošais militārais žurnālists un Censor.NET galvenais redaktors Jurijs Butusovs. Pēc viņa domām, Ukrainas sabiedrība atkal rada sev elkus, nevis veido spēcīgas institūcijas.

Oleksandru Sirski par prezidenta mīluli sauc jau kopš 2022. gada vasaras. Atšķirībā no harismātiskā Zalužnija, kurš nebaidījās oponēt prezidentam, Sirski uzskata par pakļāvīgāku. Interesants ir arī fakts, ka Sirkis divu kara gadu laikā ir saņēmis vairāk valsts apbalvojumu nekā Zalužnijs. Piemēram, par Ukrainas varoni viņu pasludināja jau 2022. gada aprīlī, savukārt Zalužniju — tikai pēc atlaišanas.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Rīgas domē nomainīsies aptuveni divas trešdaļas deputātu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ievēlēti septiņi saraksti. Vislielāko balsu skaitu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas Progresīvie un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Aktuāli Ir redakcija

Pilnās "Ir" intervijas ar Rīgas mēra kandidātiem

Pirms Rīgas domes vēlēšanām žurnāls Ir uz lielo interviju uzaicināja četru populārāko sarakstu līderus.

Vilnis Ķirsis: Uzskatu to par principiālu cīņu

Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.

Ratnieks: Visiem gribas, lai kāds kaut ko sola

Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.

Jaunākajā žurnālā