Laikmetā, kad rūpes par vidi un ekonomiskā noturība ir sabiedrības problēmu priekšplānā, vietējo iepirkumu veikšana ir kļuvusi par spēcīgu pretlīdzekli globālām problēmām. Latvijā šī tendence uzņem apgriezienus, ko nosaka daudzi faktori, sākot no vides apziņas līdz ekonomiskajai stabilitātei.
Iegādājoties vietējo preci, patērētāji ievērojami samazina ar transportēšanu saistītās CO2 emisijas. Worldwatch Institute ziņo, ka vietēji ražoti produkti rada 5 līdz 17 reizes mazāk CO2 emisiju nekā tie, kas importēti no ārzemēm. Vietējo preču iegāde veicina enerģijas taupīšanu. Vietējie uzņēmumi parasti veic mazāka mēroga darbības, kas parasti patērē mazāk enerģijas ražošanai, uzglabāšanai un transportēšanai, salīdzinot ar lielākām korporācijām. Varētu oponēt, ka tas noteikti neattiecas uz lauksaimniecības nozari, toties Latvijas zemnieki ražošanā ir patiesi atbildīgi – ik gadu desmitiem tūkstošu zemes hektāru viņi atstāj neražojošus, veido un uztur tajos ainavu elementus, kā arī kopj jau esošās dabas vērtības.
Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir uzņēmusies vairākas emisiju mazināšanas iniciatīvas. Piemēram biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” uzsākusi kampaņu Izvēlies savējo!. Tās mērķis ir veicināt Latvijā ražotās pārtikas iegādi. Lai akcentētu ikviena patērētāja iespējas atbalstīt kopējo valsts ekonomiku, izvēloties vietējo ražotāju produkciju, lielveikalu tīkls Rimi sāk kampaņu Audzē Latviju. Šobrīd Rimi sortimentā atsevišķās produktu kategorijās ir pat vairāk nekā 70% vietējo ražotāju produktu. Šīs kampaņas ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmumi mēģina atvieglot patērētāja lēmumu pieņemšanu, kas mūsu aizņemtajā un darbīgajā sabiedrībā ir liels klupšanas akmens.
Skaidrs – pirkt no savējiem ir labi videi. Bet, kā tas tieši ietekmē valsts ekonomiku un mūsu maciņus?
Balstoties uz aprēķiniem, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro.
Ja 20-40% no importa produktiem aizvieto ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200-400 miljonus eiro. Kā liecina Swedbank aprēķini, apmēram 45% iepirkumu groza Latvijā veido vietējā ražojuma pārtika, bet pārējos 55% – importēti produkti. Lai iegūtu līdzsvaru, katrai mājsaimniecībai vajadzētu ik mēnesi aizstāt importētu produktu ar vietējo 20 eiro vērtībā.
Attīstoties valsts ekonomikai, tā spētu veiksmīgāk atbalstīt jaunus uzņēmumus un veidot jaunas darba vietas, kas savukārt atrisinātu mūžīgo Latvijas jauniešu dilemmu par to, vai viņi spēs attīstīt savu karjeru Latvijā, vai tomēr būtu jādodas cituviet. Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Dr. oec. Arnis Sauka norāda, ka vietējo preču izvēle ir būtisks Latvijas ekonomikas attīstības priekšnosacījums: “Jo vairāk naudas paliek pašu mājās un neaizplūst uz citām valstīm, jo vairāk iespēju to ieguldīt kopējās labklājības celšanā.”
Interesanti, ka pētījumā par vietējās pārtikas attīstības perspektīvām Latvijā konstatēts, ka patērētāji biežāk pērk vietēji ražotus produktus, lai atbalstītu vietējos ražotājus. Toties iepriekš minētie Swedbank aprēķini norāda pretējo. Iespējams, ka uztveram sevi par lielākiem patriotiem nekā patiesībā esam. Bet tas tāpat ir labs sākums. Latviešu degsme par mūsu kultūru, vēsturi un vērtībām nav nekāds jaunums. Emocionālā līmenī mēs esam gatavi atbalstīt savējos, lai veidotu attīstītāku kopienu, ir jāveic tikai dažas pārmaiņas mūsu iepirkumu ieradumos. Nākamreiz, kad dodies iegādāties pārtiku, apskaties, vai tā ir ražota Latvijā. Ja esi steigā un vēlies iegādāties jau pārbaudītās, zināmās preces, dari tā! Toties, ja esi pamodies slinkajā sestdienā, kad uz darbu nav jāiet, izmēģini 15 minūtes ilgāk pavadīt veikalā, varbūt atradīsi kādu Latvijā ražotu dārgumu, kuru citādāk nemaz nebūsi izmēģinājis.
Izvēloties vietējo preci, tu izvēlies tīrāku vidi, attīstītāku valsti, un veiksmīgāku nākotni nākamajām paaudzēm. Veidojot jaunus ieradumus vietējās preces iegādes kontekstā, nav jātaisa revolūcija – veiksmīgas pārmaiņas veidojas pakāpeniski. Tieši tādā veidā mūsu ledusskapja, garderobes un mājas piederumu saturs var mainīties – lēni, prātīgi un apdomāti. Galvenais, ka šīs pārmaiņas notiek.
Kampaņa Zaļā misija organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm Zaļā misija Facebook lapā.
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
Autores pārstāv nodibinājumu Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.
Pagaidām nav neviena komentāra