Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
2023. gads ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē finanšu sektoram ir bijis izaicinājumiem pilns, bet vienlaikus arī pieredzes un iespējām bagāts periods. Ekonomiku sašūpoja virkne dažādu ārēju faktoru, no nestabilas ģeopolitiskās situācijas un pat karadarbības vairākos reģionos līdz procentu likmju izmaiņām un energoresursu un izejvielu cenu svārstībām. Šie notikumi prasījuši īstus “dzelzs nervus” katram uzņēmējam, lai spētu nemitīgi pielāgoties, pieņemt nestandarta lēmumus, kā arī meklēt pilnīgi jaunus, unikālus risinājumus savas darbības saglabāšanai un attīstīšanai.
Situācija uzņēmējdarbībā: stabila, bet ar būtiskiem izaicinājumiem
Apgrūtinātas transporta un loģistikas ķēdes, kas ierobežoja noteiktu preču pieejamību un izraisīja papildu cenu kāpumu. Karš, kas lika kāpt energoresursu cenām un attiecīgi ietekmēja arī patēriņa cenu celšanos. Atsevišķu valstu pieaugošie militārie izdevumi, kas lielā mērā tiek finansēti uz parādu rēķina. Apkures cenu pieauguma kompensācijas, pabalsti, piemaksas un algu celšanas – virkne dažādu notikumu, kas stūma inflāciju augstāk kalnā un būtiski sašūpoja ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas ekonomisko situāciju. Šo gadu varētu raksturot arī vienā tēzē – centieni bremzēt inflāciju, kas dažādu apstākļu sakritību un Eiropas Centrālās bankas mērķēto darbību dēļ ir atmaksājušies. Ja runājam par Latviju, tad inflācija no augstākās atzīmes 2023. gada martā – 17,3% kritusies līdz pat 1% tā paša gada novembrī, kas ir iepriecinošs rādītājs.
Būtiskākais zemās inflācijas cēlonis Latvijā ir energoresursu cenu normalizēšanās Eiropā. Taču uzņēmēju lielākais izaicinājums ir atrast jaunus sadarbības partnerus un tirgus, lai nodrošinātu eksportu, ņemot vērā to, ka Tuvo Austrumu valstis, kuras bija nozīmīgs importa un eksporta partneris, ir sankcionētas. Izjutām to, ka, pielāgojoties pārmaiņām, uzņēmumi jūtami pārvērtējuši darbību, budžetu, investīcijas un prioritātes. Īpaši jūtams samazinājums kokrūpniecības nozarē, jo kokmateriālu cenas gada otrajā pusē ļoti strauji samazinājās. Sākot no koksnes līdz pat gatavai produkcijai – malkai, granulām, briketēm u.c. Turklāt energoresursu cenas jeb kurināmā izmaksas nesasniedza parastās pieauguma tendences rudenī un ziemā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, jo mazinājās pieprasījums. Iedzīvotāji pērnajā gadā izveidoja uzkrājumus, nodrošinot sevi vairākiem gadiem uz priekšu, kas ir ierasta reakcija uz tā brīža pieaugošajām cenām.
Ko nesīs 2024. gads?
2023. gads mums visiem atgādināja, ka dzīve var nest tādus pagriezienus, kuriem visiem sagatavoties nevar, tomēr es uzskatu, ka 2024. gada otrajā pusē būtu jānotiek virzībai uz ekonomikas atjaunošanos. Tas gan ar noteikumu, ja šādu plānu īstenot netraucēs ārējie apstākļi, kurus, kā jau minēju, mēs diemžēl nevaram paredzēt. Kopumā lielais izaicinājums būs atjaunot finanšu tirgu, palielināt ražošanu un eksportu, kā arī veicināt iedzīvotāju pirktspēju. Lielā patiesībā slēpjas tajā, ka cilvēkiem būtu jāsāk atkal tērēt naudu, lai palīdzētu mazināt inflācijas robu. Ja ekonomiskā situācija 2024.gada 2. ceturksnī nepiedzīvos pozitīvas izmaiņas, tad paredzams, ka var pieaugt kredītmaksājumu kavētāju skaits, pat neraugoties uz samocīto hipotekāro kredītņēmēju atbalsta shēmu.
Mans ieteikums visiem uzņēmējiem būtu saglabāt vēsu prātu un izvairīties no pēkšņiem, nepārdomātiem lēmumiem. Rūpīgi jāizvērtē riski, jāpārskata finanšu plāni un jābūt drosmīgiem, ieklausoties gan ekonomikā, gan savā iekšējā balsī, gan vēršoties pie finanšu partneriem. Es uzskatu, ka 2024. gada pirmajā pusē mēs varētu piedzīvot mierīgu un pat stagnējošu periodu, kurā būs jāatgūstas no šī gada satricinājumiem. Gada otrajā pusē ceru ieraudzīt Eiropas Centrālās Bankas paziņojumu par likmju samazināšanos. Ja procentu likmes samazināsies, uzņēmējiem būs vairāk iespēju piesaistīt finanšu līdzekļus.
Konkurence tikai stiprinās kvalitāti un ātrumu
Pērn īpaši novērojām pieprasījuma pieaugumu attīstības projektu finansēšanai. Lielākoties uzņēmēji vēršas pie finansētājiem, lai saņemtu atbalstu savu projektu realizēšanai, piemēram, jaunu iekārtu iegādei vai esošo ražotņu attīstībai. Iepriekš šādu pieteikumu bija mazāk, bet pērn to skaits ir dubultojies.
Tas liek domāt par konkurences palielināšanos starp banku un alternatīvo finansētāju sektoriem, kas, protams, nāk kā lieliska ziņa kredītņēmējiem. Lielāka konkurence nozīmē augstāku kvalitāti, labākas cenas un ātrāku pakalpojumu sniegšanu. Redzam, ka arvien vairāk uzņēmēju izvēlas tieši mūsu nozares sniegtos pakalpojumus, pametot banku sektoru, jo uzņēmumi, meklējot partneri jaunu projektu finansēšanas jomā, velta laiku izpētei, salīdzina izteiktos piedāvājumus, izvērtē nosacījumus un sadarbības noteikumus. Tas ļauj alternatīvajiem finansētājiem labāk izrādīt savas priekšrocības, savukārt uzņēmums uzreiz redz un sajūt savus ieguvumus.
Autors ir ERST Finance izpilddirektors
