Karš Ukrainā. 97. nedēļas galvenie notikumi
Gada nogalē un jaunā gada sākumā Krievija masīvi apšaudīja Ukrainu. 29. decembrī ar 158 lidojošiem objektiem — no droniem līdz raķetēm — Krievija apšaudīja Kijivu, Ļvivu, Odesu, Dņipru, Harkivu, Zaporižju un citas pilsētas. Ukraina notrieca 114 objektus. Viena Krievijas raķete ielidoja un izlidoja no Polijas gaisa telpas. 30. decembrī Ukraina deva atbildes triecienu Krievijas Belgorodas apgabalam, nogalināti 24 cilvēki. Krievijas uzbrukumi turpinājās arī jaunajā gadā — 1. janvārī uzbruka ar 90 droniem, bet otrdienas rītā ar raķetēm Kijivai un Harkivai. Kopumā kopš 29. decembra uzbrukumā Kijivai nogalināti 29 cilvēki, vēl 30 ievainoti, visā Ukrainā ir vairāk nekā 160 ievainoto.
Gadumijas uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja piegādāt vairāk ieroču un solīja palielināt Ukrainas ieroču ražošanu, savukārt Krievijas diktators Vladimirs Putins piesolīja pastiprināt uzbrukumus. Lielbritānijas aizsardzības ministrs solījis Ukrainai nosūtīt simtiem pretgaisa aizsardzības raķešu.
ASV paziņoja par 2023. gada pēdējo 250 miljonu dolāru militārās palīdzības paketi Ukrainai. Paketē iekļauta munīcija pretgaisa aizsardzības sistēmām NASAMS un reaktīvās artilērijas raķešu iekārtām HIMARS. Tālākais atbalsts Kijivai būs atkarīgs no republikāņu partijas kongresmeņu lēmuma. 2023. gadā ASV Ukrainai piešķīrušas 34 militārās palīdzības paketes, kuru kopsumma ir 24 miljardi dolāru.
ASV prezidents Džo Baidens 22. decembrī parakstīja rīkojumu par jaunām sankcijām pret Krieviju. Tās ļaus sodīt gandrīz jebkuru banku pasaulē, kas palīdz Krievijai īstenot karu pret Ukrainu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.