Kopš divi lieli starptautiski pētījumi uzrādījuši skolēnu lasītprasmes bīstamu pasliktināšanos, eksperti cer uz programmu Restarts lasīšanai
Piecpadsmitgadniecei Lindai Kuksai vislabāk patīk zinātniskā fantastika un tā dēvētie grafiskie romāni. Aizvadītajā skolēnu brīvlaikā gan viņa izlasīja vēstures romānu par savas vienaudzes, lietuvietes Līnas izsūtīšanu uz Sibīriju padomju okupācijas laikā — pēc šīs grāmatas motīviem uzņemta pazīstamā ASV un Lietuvas kopražojuma filma Pelni sniegā.
Taču Lindas vienaudžu vidū nav daudz aizrautīgu lasītāju. Patiesībā ar skolēnu lasītprasmi ir tik slikti kā nekad. To rāda divi nesen publiskoti pētījumi, kuros piedalās desmitiem dalībvalstu.
Draudīgā tendence ir visā pasaulē. «Bērni prot lasīt, bet ir grūtības saprast izlasīto,» skaidro Silvija Reinberga no Izglītības ministrijas. Analizējot 9. klašu eksāmenu rezultātus, secināts, ka sliktā lasītprasme ietekmē sasniegumus ne tikai latviešu valodā, bet arī dabaszinātnēs un matemātikā, jo skolēni neizprot uzdevumu būtību.
Pie vainas ir kovida pandēmija, kad skolēni mācījās attālināti, atzīst eksperti. Taču lasītprasme daudzās valstīs sāka pasliktināties jau pirms kovida. Secināts, ka arī viedierīcēs pieejamās lietotnes ir interesantākas par grāmatām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.