Virzība uz ilgtspēju Baltijas valstīs iezīmējas ar izaicinājumiem un iespējām, kas ir savstarpēji cieši saistīti. Lai veiksmīgāk risinātu izaicinājumus, atslēgas vārds ir sadarbība. Nevar nepamanīt visu trīs nāciju savstarpējo saistību – lai gan kultūras ziņā esam atšķirīgi, mūs vieno kopīgas vēstures lappuses, kā arī līdzīgi nākotnes izaicinājumi un iespējas.
Mums kopīgi jāstrādā pie ilgtspējas un jāmācās vienam no otra labākajiem paraugiem, lai ātrāk radītu ietekmi un gūtu labumu no sinerģijas. Lai efektīvi risinātu ilgtspējas izaicinājumus Baltijā, ir nepieciešama domāšanas maiņa – no konkurences uz sadarbību. Tādējādi mēs varam izveidot vienotu ilgtspējīgu ekosistēmu, kas sniedz labumu ne tikai videi, bet arī sociālajai un ekonomiskajai struktūrai, izmantojot kopīgas zināšanas, resursus un inovācijas.
Pašreizējo situāciju veido ekonomiskās atšķirības
Salīdzinoši neilgais neatkarības periods, nelielās ekonomikas un ierobežotie resursi rada Baltijas valstu ekonomiskos izaicinājumus. Cilvēki dod priekšroku zemākām cenām, nevis ilgtspējīgākai izvēlei – tas ir izaicinājums, kas izriet no ekonomiskās realitātes, salīdzinot ar turīgākajiem Ziemeļvalstu kaimiņiem. Ekonomiskā realitāte ietekmē ilgtspējīgas prakses ieviešanu dažādās nozarēs, tomēr gadu no gada situācija uzlabojas. Mudinot cilvēkus izdarīt ilgtspējīgāku izvēli, tieši paši uzņēmumi var radīt ilgtspējīgāku nākotni visam reģionam. Tādi uzņēmumi kā airBaltic, Rimi vai Luminor ir lieli un tieši tāpēc – var radīt ietekmi. Mēs redzam un jūtam atbildību kļūt par flagmaņiem ilgtspējas jomā.
Gan finanšu, gan mazumtirdzniecības jomā klienti ik dienas tiek mudināti izdarīt ilgtspējīgākas izvēles. Reizēm šāda izvēle nozīmē arī tiešu ieguvumu – zemāki aizdevuma procenti, mazāka līguma maksa vai lētāks produkts. Reizēm ieguvums nav tik tieši saskatāms, piemēram, ētiski apzināta izvēle pirkt godīgas tirdzniecības preces vai veselīga izvēle dot priekšroku ekoloģiskiem produktiem.
Palīdzot klientiem kļūt zinošākiem finanšu, sociālajos un vides pratības jautājumos, uzņēmumi var un tiem vajadzētu uzlabot patērētāju paradumus daudz plašākā mērogā, ne tikai savas darbības jomas ietvaros. Luminor ir ieguldījis daudz pūļu, izglītojot savus klientus par klimata problēmām, ESG ziņojumiem, sociālo uzņēmējdarbību un finanšu pratību.
Rūpes par vidi vieno Baltijas valstu iedzīvotājus
Baltija ir bagāta ar lietām, ko vietējie iedzīvotāji vērtē arvien augstāk – neskartā daba, salīdzinoši nelielais iedzīvotāju skaits un gaisa kvalitāte rada labas iespējas ekoloģiskai lauksaimniecībai un tūrismam. Viena no galvenajām lietām, domājot par mūsu vides saglabāšanu, ir ilgtspējīga enerģētika. Šī ir viena no jomām, kur daudz lielāka sadarbība starp trim valstīm nāktu par labu visiem. Netrūkst arī domstarpību, jo cilvēkus satrauc jaunu enerģijas avotu ietekme uz vidi un Baltijas jūru. Vēl viena nozare, kur acīmredzamus ieguvumus nomāc bažas par mūsu dabu un vidi, ir transports, ko skaidri ilustrē debates par Rail Baltic būvniecību.
Aviācijā mēs varam parādīt spēcīgu piemēru ilgtspējīgākai nākotnei: airBaltic ir veikusi izmaiņas savā flotē, padarot to efektīvāku un līdz ar to – videi nekaitīgāku, un ir apņēmusies ievērojami samazināt ietekmi uz vidi, līdz 2050. gadam plānojot sasniegt oglekļa neitralitāti. Šī apņemšanās atbilst gan plašākas aviācijas nozares mērķiem, gan ES vides standartiem.
Eiropas gaidas – izaicinājums un iespēja
Tāpat kā aviācijā, arī citās nozarēs Eiropas Savienības mērķi ir vērsti ilgtspējas virzienā. Tas ir izaicinājums, jo daudzi no šiem plāniem prasa paātrināt pārmaiņas un klientu izglītošanu, bet vienlaikus arī iespēja – nelielās sabiedrībās, kāda ir mūsējā, varam izmēģināt dažādus risinājumus, redzēt, kas darbojas vislabāk, un balstīties viens otra labākajā pieredzē.
Piemēram, lai izpildītu ES prasības plastmasas izmantošanas samazināšanā, trīs valstis sākotnēji izvēlējušās dažādus ceļus – taču mēs varam mācīties viens no otra, lai ieviestu efektīvākos un videi mazāk kaitīgos risinājumus.
Tādiem mazumtirgotājiem kā Rimi izvēle par labu mazākai plastmasas izmantošanai ir skaidrs ceļš uz ilgtspējīgāku nākotni – vai tā būtu samazināta plastmasas izmantošana iepakojumos vai klientu mudināšana, mazāk izmantot plastmasas maisiņus.
Nepieciešamība pēc sadarbības konkurences
Veselīgas konkurences jēdziens (co-opetition – cooperative competition jeb sadarbības konkurence), kurā konkurence un sadarbība pastāv līdzās, ir veids, kā mūsu valstīs panākt progresu ilgtspējas jomā. Ilgtspējas attīstībai ir nepieciešams integrēt mūsu centienus dažādās jomās, ar lepnumu pārņemt veiksmīgākos risinājumus un mācīties vienam no otra kļūdām. Sadarbības konkurence mudina organizācijas un valstis sadarboties, vienlaikus saglabājot konkurētspējīgu dinamiku, tādējādi veicinot gan inovāciju, gan ilgtspējas attīstību.
Mums ir lieliski sadarbības konkurences piemēri jaunuzņēmumu sektorā, kur, piemēram, tīro tehnoloģiju nozares ir apvienojušās, lai veicinātu inovācijas ilgtspējīgo tehnoloģiju jomā. Ir arī daudz pārrobežu hakatonu, vairāki inkubatori akseleratori un Baltijas Ilgtspējas forums – kopīga platforma, kas palīdz attīstīt, izcelt un novērtēt reģiona ilgtspējas inovāciju ekosistēmu. Visas šīs iniciatīvas palīdz Baltijas ilgtspējīgajiem jaunuzņēmumiem izcelties un gūt panākumus.
Ejot tālāk – kā panākt ilgtspējīgāku nākotni?
Baltijas reģiona patērētāju informētība un interese par ilgtspēju joprojām ir zema, bet tā pieaug. Tieši šī pieaugošā tendence ir iespēja uzņēmumiem un valdībām virzīt pārmaiņas. Tomēr patērētāju interešu salāgošana ar ilgtspējīgām iespējām joprojām ir izaicinājums, kam nepieciešamas iniciatīvas izglītības un izpratnes veidošanai. Uzņēmumiem ir jāsabalansē ekonomiskā dzīvotspēja ar ilgtspējīgu praksi, lai apmierinātu patērētāju vēlmes un normatīvo regulējumu prasības.
Ilgtspējas nākotnes vīzija reģionā ir balstīta sadarbības konkurencē – mums ir veselīgi un neatkarīgi jāsadarbojas pāri nozaru un valstu robežām. Ceļš uz ilgtspēju Baltijā ir sarežģīts un prasa daudzpusīgu pieeju. Īstenojot sadarbības stratēģijas, koncentrējoties uz ekonomikas, sociālo un vides pratību, kā arī apvienojot patērētāju intereses un ilgtspējīgu praksi, varam pārvarēt problēmas un īstenot redzējumu par ilgtspējīgu nākotni. Un vēl viena ļoti uzmundrinoša lieta, kuru nevar nepamanīt – paaudžu maiņa. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem mūsu jaunieši vieš lielas cerības par domāšanas maiņu. Jaunieši apzinās, ka viņi ir mantojuši daudz sarežģītāku pasauli, un ir gatavi uzņemties atbildību par to – kā patērētāji, profesionāļi un tās iedzīvotāji.
Autores ir airBaltic ilgtspējas vadītāja Zita Barānova, Rimi korporatīvās ilgtspējas vadītāja Katrīna Batsa un Luminor bankas ilgtspējas nodaļas vadītāja Kadri Vunder-Fontana
Pagaidām nav neviena komentāra