Digitālajā laikmetā spēja lasīt bērniem paver plašas iespējas ne tikai apgūt jaunas zināšanas, trenēt fantāziju un empātiju, bet arī domāt
Pēdējo gadu laikā veiktie starptautiskie pētījumi apliecina: Latvijas bērnu lasītprasme strauji pasliktinās. Motivācija lasīt ir zema, un tā nemainīsies, ja visas nozares nesadarbosies un netiks sākta «virzība uz iekļaujošu lasīšanas kultūru», uzsvērts Eiropas Parlamenta ziņojumā. Ko tas nozīmē praksē? Kādi pasākumi lasītprasmes veicināšanai norisinās jau tagad, un, galu galā, kam par bērnu lasītprasmi jāuzņemas atbildība?
Nonākt līdz domāšanai
«Kad kāds ar mani sāk sarunu par bērnu lasītprasmi un to, kāpēc viņi nelasa, es parasti atbildu: vispirms parunāsim par vecāku lasītprasmi un to, vai viņi paši lasa,» saka bilžu grāmatas Vai grāmatai ir knābis? autore dzejniece Inese Zandere. Pēc grāmatas motīviem nule tapusi izstāde ar tādu pašu nosaukumu, kas līdz 30. decembrim skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra lasītavā. Izstādes autori ir māksliniece Rūta Briede, Inese Zandere un dizainers Artis Briedis.
«Šīs grāmatas un tagad arī izstādes uzdevums ir iepazīstināt bērnu ar to, kas ir grāmata, kas ir bibliotēka, kur grāmatas rodas. Tā faktiski ir rokasgrāmata — tajā parādīta grāmatas tapšana, grāmata kā radošs process, kurā piedalās rakstnieks, mākslinieks, izdevējs, tipogrāfs, lasītājs, bibliotekārs, kas visi kopā to rada un atklāj. Vienlaikus tas ir arī priekšmets, ko aptaustīt, un izstādē var izmēģināt dažādas prasmes pats,» stāsta autore. Izstāde jau pabijusi Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā, šobrīd tā skatāma Nacionālajā bibliotēkā, pēc tam sāks ceļu pa visu Latviju — būs apskatāma tajās bibliotēkās, kuras vēlēsies to uzņemt.
«Protams, tas, ka bērns redz vecākus, kuri lasa, nesniedz 100% garantiju, ka bērns sāks aktīvi lasīt, bet iespējamība ir nesalīdzināmi lielāka. Ir būtiski, ka bērnu sākumā pieradina pie grāmatas, nevis pie ekrāna. Kad bērns jau iemācījies lasīt un pieradis pie domas, ka grāmata ir kaut kas labs un vērtīgs, tad, protams, var ļaut arī vairāk izmantot digitālās ierīces,» uzskata dzejniece.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.