No samērā garlaicīga un droša ieguldījumu veida obligācijas atkal nokļuvušas investoru uzmanības centrā gan pasaulē, gan Baltijā, jo ir nozīmīgi palielinājies to ienesīgums. To veicinājusi centrālo banku cīņa ar inflāciju, īstenojot strauju bāzes procentu likmju kāpumu. Tā rezultātā obligāciju ienesīgums, kas pēdējā desmitgadē ir bijis zemajos viencipara skaitļos, tagad strauji audzis. Obligāciju tirgus nu arī privātiem investoriem kļuvis par interesantu ieguldījumu peļņas gūšanas nolūkos, īpaši, kamēr akciju cenu svārstībām teju vairs nevar izsekot līdzi pat pieredzējušie investori.
Obligāciju pievilcības pamatā ir procentu likmes. Ja banku piedāvāto depozītu likmes ir 3 līdz 4% apmērā (kas arī ir gana solīdi pret to, ko bijām pieredzējuši), Latvijas valsts krājobligācijām 4%, tad uzņēmumu piedāvāto obligāciju gada atdeve svārstās 8 līdz 13% apmērā. Piemēram, nesenajā piedāvājumā Storent investoriem piedāvāja 11% atdevi, LHV 10,5% atdevi, savukārt Eleving grupa pat 13%.
Uzņēmumi izmanto obligācijas kā papildinājumu bankas sniegtajiem aizdevumiem vai situācijās, kad banku aizdevumi nav pieejami. Starp uzņēmumiem, kas investoriem ir pārdevuši obligācijas, ir minami airBaltic, Elko, Clean R, Grenardi, Eco Baltia, Akropole, LHV un citi. Daudzi no pēdējiem publiskiem obligāciju piedāvājumiem ir bijuši ļoti pieprasīti investoru vidū. It īpaši aktīvi ir bijuši Igaunijas un Lietuvas ieguldītāji. Tā piemēram, LHV pēdējā subordinēto obligāciju emisijā investoru interese bija 16 reizes lielāka nekā piedāvātais obligāciju apmērs. Ņemot vērā lielo interesi, visticamāk, līdz gada beigām ieguldītājiem tiks piedāvāta vēl virkne jaunu obligāciju laidienu, tajā skaitā no Latvijas uzņēmumiem.
Taču, neskatoties uz augsto popularitāti, privātiem investoriem joprojām ir grūti ieguldīt obligācijās. Pirmkārt, ir sarežģīti nodrošināt labu diversifikāciju (20 un vairāk dažādu obligāciju), jo, lai šādu portfeli izveidotu, ir ļoti aktīvi jāseko līdzi visiem obligāciju piedāvājumiem katrā Baltijas valstī. Turklāt daudzos gadījumos obligāciju minimālais ieguldījumu slieksnis ir no 100 000 eiro. Otrkārt, ne visiem ieguldītājiem ir nepieciešamās finanšu analīzes prasmes, lai atšķirtu labu piedāvājumu no ne tik pievilcīga. Treškārt, obligāciju iegādei ir nepieciešams ne tikai vērtspapīru konts, bet arī prasmes orientēties banku brokeru sistēmās. Tāpēc daudzi investori izvēlas ieguldīt obligācijās nevis paši, bet caur fondiem, kas nodrošina uzreiz diversificētu portfeli ar vērtspapīriem, kurus ir rūpīgi atlasījuši finanšu jomas profesionāļi. Piemēram, ar ieguldījuma apmēru no 25 000 eiro Latvijas investoriem ir pieejams Capitalia pārvaldītais Baltijas uzņēmumu obligāciju fonds, kura atdeve kopš fonda darbības sākuma ir bijusi 8,9% apmērā.
Jāatzīmē, ka Baltijas obligācijas bieži piedāvā 1-2% lielāku ienesīgumu, nekā ar līdzīgu risku novērtēti obligāciju vērtspapīri Rietumeiropā un nozīmīgi lielāku atdevi nekā obligāciju indeksu fondi. Turklāt investīcijām sava reģiona vērtspapīros ir informācijas pieejamības priekšrocība – uzņēmuma finansiālo un operacionālo sniegumu var vieglāk saprast, analizēt un monitorēt. Tāpat kapitāla tirgus Baltijā ir straujas attīstības posmā, un investoram, kas laikus iemācās tajā orientēties, var būt virkne priekšrocību nākotnē.
Lai arī prognozes par nākamo gadu liecina, ka obligāciju vērtība var potenciāli mazināties (īpaši augsta riska obligācijām), jo centrālās bankas sāks pietuvoties nospraustajam inflācijas mērķim un attiecīgi mazinās bāzes procentu likmes, tomēr zināms, ka šī brīža obligāciju ienesīgums investoriem ir daudz labāks nekā pirms trim gadiem un ka procentu likmes mēdz mainīties ciklos. Savukārt Baltijas uzņēmumu obligāciju tirgus nākamgad varētu sasniegt jaunu attīstības līmeni. Augs uzņēmumu pārliecība, būs vairāk potenciāli jaunu obligāciju laidienu. Tāpēc ieguldījumu diversifikācija būs īpaši svarīga, un ieguldījumi obligāciju fondos var būt labs risinājums.
Autors ir Capitalia vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra