Darba devēji rosina mainīt darbnespējas apmaksas modeli un cer, ka tas samazinās darbnespējas lapu fiktīvu izmantošanu
Šodien darbā vēl esmu, bet rīt nebūšu. Paņemšu slimības lapu un atgriezīšos pēc nedēļas. Ar tādiem tuvākās nākotnes plāniem nesen kolēģim dalījās kāds autobusu šoferis. Lai gan ir virkne iemeslu, kādēļ atsevišķi sabiedriskā transporta uzņēmumi nespēj radīt tādus apstākļus, lai cilvēki gribētu strādāt, nevis slimot, nevar noliegt, ka šāda problēma pastāv arī citur.
Latvijas Darba devēju konfederācija rosina mainīt darbnespējas lapu apmaksas modeli, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, un cer, ka tas vienlaikus liks valstij rūpīgāk uzraudzīt to izmantošanas kārtību. «Ja apmaksas proporcija vairāk būtu valsts pusē, tā nodrošinātu lielāku uzraudzību, kas nepieciešama fiktīvo slimības lapu gadījumā,» uzskata konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Patlaban noteikts, ka pirmo dienu strādājošais slimo uz sava rēķina, no otrās līdz devītajai dienai darbnespēju apmaksā darba devējs, bet no desmitās dienas atbildību uzņemas valsts. Ja saslimis bērns, pabalstu par viņa kopšanu jau no pirmās saslimšanas dienas maksā valsts.
Pusmiljons deviņos mēnešos
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šā gada deviņos mēnešos saņēmusi vairāk nekā 400 tūkstošus darbnespējas lapu. Vidējā apmaksas summa gada sākumā bija ap 500 eiro, bet vasarā jau pārsniedza 700 eiro. «Mūsu rīcībā gan ir tikai statistika par piešķirtajiem pabalstiem, ko aprēķina un izmaksā par noslēgtu darbnespējas lapu B. Tādu ārsts atver, sākot no desmitās slimošanas dienas un par slima bērna kopšanu no pirmās saslimšanas dienas,» stāsta Iveta Daine no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Tas nozīmē, ka izsniegto darbnespējas lapu skaits patiesībā ir daudz lielāks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.