Mūsu ikdiena ir pilna šķietami vienkāršām un ātrām darbībām, aiz kurām patiesībā slēpjas sarežģīti un līdz niansēm pārdomāti procesi – piespiežot gaismas slēdzi, telpā kļūst gaišs, ar dažiem klikšķiem var veikt ikdienas maksājumus internetbankā vai iegādāties preces un pakalpojumus tiešsaistē. Tikpat vienkārši ir regulēt temperatūru telpās un veikt daudzas citas darbības. Daudz vienkāršāk ir arī mainīt pakalpojumu sniedzēju – telekomunikāciju, medicīnas, enerģētikas, piemēram, elektroenerģijas, gāzes vai cita veida pakalpojumu – lietotājam tas ir dažu klikšķu attālumā. Tas veicina konkurenci un pakalpojumu kvalitāti – lai nodrošinātu klientam pēc iespējas vienkāršāku un pozitīvāku pieredzi, kā arī sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus, dažādu nozaru uzņēmumiem nepieciešami uzticami un profesionāli partneri, īpaši IT risinājumu jomā.
Dinamiskas pārmaiņas un patērētāju paradumu maiņu spilgti izjūt arī enerģētikas sektors. Lai patērētājiem vienkāršā veidā piedāvātu mājsaimniecībās, ražotnēs un citviet nepieciešamos risinājumus, neiztikt bez sarežģītām IT sistēmām. Savukārt, lai šādas sistēmas darbotos veiksmīgi un droši, nepieciešami pārdomāti instrumenti, kas spēj reaģēt uz dinamiskās un mainīgās vides prasībām. Dažādi enerģētikas IT risinājumi sekmē augstāku standartizāciju, lielāku tirgus caurspīdīgumu un balansu, ļaujot pieņemt stratēģiskus lēmumus par enerģijas saražošanu, patēriņu, uzglabāšanu vai importu, kas, savukārt, ietekmē arī gala patērētāju – gan pakalpojuma kvalitātes, gan izmaksu ziņā.
Piedaloties šajos procesos un nodrošinot Baltijas līmeņa elektroenerģijas balansēšanas sistēmas un Latvijas augstspriegumu balansa vadības sistēmas darbību, Tietoevry Create Baltic Market eksperti ir pārliecinājušies, ka tieši ar jaunāko enerģētikas IT risinājumu palīdzību jau šodien varam pietuvināt Latvijas un Baltijas enerģētikas tirgus spēlētājus globālajām enerģētikas tendencēm – sadalītās elektroenerģijas pārvaldībai un lielākai tirgus elastībai. Piemēram, tīkla balansa vadības sistēmas nodrošina ne tikai tīkla balansēšanu vienas valsts mērogā, bet arī komunikāciju ar kaimiņvalstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoriem. Tas kalpo par pamatu centralizētam risinājumam, kas ļauj samazināt atšķirību starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu, plānot tīkla zudumus, optimizēt un automatizēt bilances vadības biznesa procesus, ieviest standartizētu un caurskatāmu datu apmaiņu ar biznesa partneriem un klientiem, kā arī izstrādāt centralizētu krātuvi datiem, kas saistīti ar bilances pārvaldību. No plānotiem, pārredzamiem un optimizētiem procesiem iegūst gan pakalpojumu sniedzēji, gan gala lietotāji.
Vieda enerģijas datu pārvaldība ir stratēģiski svarīga ne tikai valsts līmenī, bet arī domājot par ilgtspēju uzņēmējdarbību, jo tai ir būtiska ietekme uz uzņēmuma peļņu.
Enerģijas datu pārvaldība ietver sistemātisku enerģijas datu vākšanu, analīzi un interpretāciju, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par enerģijas patēriņu un izmaksu samazināšanu. Tas uzņēmumiem ļauj iegūt līdzekļus, ko novirzīt citiem attīstības mērķiem, radot jaunus vai pilnveidojot esošos pakalpojumus. Piedāvājot uzņēmumiem mākoņa risinājumus, kas nodrošina visu ar enerģiju saistīto datu un ziņojumu uzglabāšanu, validāciju, analīzi un ziņošanu, varam būt uzticams partneris mainīgajā un dinamiskajā enerģētikas tirgū.
Runājot par drošāku un efektīvāku enerģētikas nozari, jāmin arī izkliedētās enerģijas pārvaldība. Tā ļauj pēc iespējas vairāk uzņemt un noturēt izkliedēto ģenerāciju mūsu elektrotīklā, nevirzot to tālāk uz augstsprieguma (pārvades) tīklu. Viedās infrastruktūras attīstībai (flexible grid), kas ļaus salāgot dažādus elektroenerģijas ražošanas ciklus un jaudas, ir ārkārtīgi būtiska nozīme. Tā ir būtiska, arī raugoties ilgtspējas virzienā, jo, pasaulei vairāk virzoties uz atjaunojamiem energoresursiem un videi nekaitīgākiem enerģijas avotiem, pieaugs arī izkliedētās enerģijas pārvaldības nozīme. Būtībā šī pārvaldības sistēma ir drošs automatizācijas komplekts ar tīklu savienotu ierīču pārvaldībai un kontrolei, kas ļauj lietotājiem izpildīt normatīvās prasības un veikt smagu analīzi un pārvaldību. Izmantojot šo sistēmu, ikviens lietotājs var iegūt reāllaika pārskatu par savām darbībām — no komunālo pakalpojumu rādītājiem līdz neliela mēroga sadalītiem enerģijas resursiem, un saprast, kā tos optimizēt un radīt efektīvākas ieņēmumu plūsmas.
Saskaņā ar šogad vasarā Baltijas valstu premjeru parakstīto kopīgo deklarāciju, 2025. gadā plānota Baltijas energosistēmu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu[1], kas nozīmē arī vajadzību pēc lielākas vietējo balansēšanas resursu iesaistes. Tāpēc jāpalielina Latvijas energosistēmas elastība. To iespējams sekmēt arī ar izkliedētās enerģijas pārvaldību, kas ļauj apkopot sadalītos resursus, lai atbilstu tirgus prasībām un piedalītos elastības tirgos, piemēram, pārvades sistēmu operatoru organizētajos rezerves tirgos. Izkliedētās enerģijas pārvaldība veicina atjaunojamās enerģijas izmantošanu, ieviešot elastību resursu izmantošanā, palīdz uzņēmumiem pārvērst sadalītos enerģijas resursus peļņā, optimizējot enerģijas patēriņu vai sniedzot iespēju piedalīties elastības tirgos, kā arī sniedz pārskatu par visu vērtību ķēdi no klientu informācijas un aktīvu pārvaldības līdz kontroles un apkopotiem mērījumu ziņojumiem.
Autors ir Tietoevry Create Baltic Market Enerģētikas nodaļas vadītājs
[1] Klimata un enerģētikas ministrijas informācija, skat. ŠEIT
Komentāri (3)
Artūrs Ozols 27.11.2023. 14.12
Tas ka digitālie rīki palīdz tādai nozarei kā elektroenerģētika ,nav šaubu . Tie veido arī patērētāju izlutinātību un neprasa cilvēku līdzdomāšanu ,kad visu dara ar “klikšķi” . Uzsvars uz apzīmējumu tirgus ,kad politiķi klāt pieliek un lieto apzīmējumu “brīvais tirgus” arī ir problēma , jo ,ja visu regulē ,tad kāds gan var būt šis “brīvais tirgus” . Teksta teikumi ļoti spilgti atspoguļo šo “brīvības” problēmu ,jo elektroenerģijas ražošana un pārvadē līdz patērētājam viss tiek regulēts katrā rīcības solī . Problēmu problēma ir ražošanas ,tad sadales izmaksas un 2 cenas, proti, ,elektrības cena un sadales tarifi . Ikdienas statistiskie dati par ražošanu un patēriņu Baltijas un Ziemeļvalstu tirgū , kur operē ar Nordpool biržas diennakts stundu cenām , atklāj ,ka Latvijas energopolitika ir novedusi mūsu valsti pie niecīga elektroenerģijas patēriņa gan kopumā gan uz 1 iedzīvotāju . Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus iedzīvotāju skaits ir 27.6 miljoni cilvēku ,Latvijā dzīvo 6,8 % no šī skaita . Savukārt elektroenerģiju Latvijā patērē tikai ap 1,6% no šajā tirgū saražotās elektrības . Starptautiski publicētajās salīdzinājumu tabulās lasāms ,ka , piemēram , Somijā uz 1 iedzīvotāju gadā patērē 15254 kwh ,bet Latvijā tikai 3595 kwh gadā ! Norvēģijā – 28095 kwh/ g./1. iedz.!!! Ko var saražot ar augstu pievienoto vērtību ,ja nepatērē elektroenerģiju ?
0
Artūrs Ozols 27.11.2023. 14.37
Diskusijās par Sadales tīkla tarifiem lasāms ,ka Latvijas tīklu garums ir ap 92000 km garš , tīklos ieslēgtas ir 28000 transformatoru apakšstacijas bet pieslēgumu skaits pārsniedz 1 miljonu . Apmēram 880 tūkstošus mājsaimniecību un ap 250 tūkstošus pārējo patērētāju . Šādas sistēmas uzturēšana un vadīšana patiesi nav joka lieta , te arī nepieciešami aprakstītie digitālie risinājumi . Tomēr man nav izdevies atrast datus par to pie kāda vadu kilometru garuma un pieslēgumu skaita Latvijas viensētu pieslēgumi kļūst neapmaksājami un faktiski tos dotē pilsētu patērētāji . Var teikt , vai Rīgas pensionāram ir daļēji jāapmaksā nomaļas viensētas pensionāra apgāde ar elektroenerģiju ? Ja kaut kas ir jāapmaksā no citu maksātāju maksātām summām kuras savāc tarifi ,jājautā ,kadi risinājumi tiek piedāvāti šīm viensētnieku situācijām ? Varbūt nav jāuztur desmit km gara līnija ar 1 vai 2 patērētājiem ,nav jāuztur speciāla transformatoru apakšstacija ,bet to var nomainīt ar lētu mazjaudīgu ģeneratoru vai pāris saules paneļu blokiem . Varbūt ir kāds cits lētāks risinājums ? Vai par to nebūtu jādomā arī IT speciālistiem ?
0
Sskaisle 27.11.2023. 18.04
no šīm lietām es neko nesaprotu, tikai ziņās dzirdēju , ka EK Latvijai dos vēl 2 miljardus naudu elektrības nozares sakārtošanai un es nodomāju – elle un indija – vai tiešām tur zelta vadi un pārvades skapji un algas simtos tūkstošos ?
jāmācās pašam liet sveces , jo pavisam drīz elektrība būs tikai varnešu un viņu apkalpojošā personāla privilēģija –
es jau tagad sēžu trīs jakās un zeķēs , jo mums ir tikai ap 18 – 19 grādiem , bet slēgt sildītāju nevaru atļauties
0