Mācāmies no sāpīgas pieredzes

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība daudz neatpaliek no citiem eiropiešiem, tomēr nākotnē raugāmies ar bažām. Vai izvēlamies par to nedomāt

Finanšu pratība nav tikai viena no ikdienas dzīvei nepieciešamajām prasmēm. Raugoties plašāk — bez tās nekādi nevaram, pirmkārt, nodrošināt sev tādu dzīvi, kādu vēlamies, kāda tā potenciāli varētu būt, ja mēs rīkotos ar savu naudu prasmīgāk. Ne tagad, ne nākotnē. Otrkārt, valsts kopumā nevar attīstīties, jo finanšu pakalpojumi stagnē, ja nav cilvēku, kuri gatavi tos lietot. Piemēram, kapitāla tirgus, kas ir būtisks pamats ekonomikai. Tas veido apburto loku, var pat teikt, nabadzības slazdu, no kura grūti izrauties.

Taču kopumā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir vidējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu līmenī. To varu droši apgalvot, jo Latvijas Banka jau ilgstoši aprēķina finanšu pratības indeksu, kas veidots pēc OECD finanšu izglītības tīkla izstrādātas metodoloģijas. Tiek mērīta no 18 līdz 79 gadiem vecu iedzīvotāju finanšu izglītība trīs līmeņos — pēc zināšanām, attieksmes un uzvedības.

Mūsu rezultāts šajā indeksā ir 61%. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir nedaudz pazeminājusies. Pārsteidzošākais — pasliktinājušās tieši zināšanas par finansēm, turklāt visstraujāk šis rādītājs krities jauniešu vidū. To cilvēku, kas nesen beiguši skolu. Mēs negaidām, ka 19 gadus veciem jauniešiem būs plašas zināšanas par ieguldījumiem vai liela finanšu pakalpojumu lietošanas pieredze, taču mūs interesē, vai cilvēkiem ir izpratne, piemēram, par to, kā darbojas inflācija. Daudzi nevar atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem par ekonomiku. Tā ir satraucoša tendence.

Arī vidējais digitālās finanšu pratības rezultāts ir 46%, kas nozīmē, ka varam kļūt par ļoti vieglu mērķi krāpniekiem. Bet to mēs arī kā valsts nevaram atļauties. Mums nav tik daudz naudas!