Attēlā, kas 2.novembrī uzņemts no Izraēlas robežpuses ar Gazas joslu, redzamas sagrautas ēkas Gazas joslā pēc Izraēlas un palestīniešu teroristu organizācijas "Hamās" kaujām. Foto -AFP/Scanpix/LETA
Pagājušas trīs nedēļas kopš 7. oktobra Izraēlā. Kamēr uz “bezkaislīgu analīzi” pretendējošie turpina atskaņot “viss-nav-tik-viennozīmīgi” un “abas-puses” iecietības naratīvus, Hamās savā komunikācijā neminstinās atkārtoti skaidri paust, ka plāno atkārtot 7. oktobra slaktiņiem līdzīgus teroraktus tik ilgi, līdz Izraēla beigs pastāvēt.
Tikmēr, drošībā no sekām un atbildības, ir komentētāji, politiķi un politiskie spēki, kas no “augstiem plauktiem” spekulē ar tādiem jēdzieniem kā “proporcionalitāte” un “starptautiskās tiesības”, aiz tiem mēģinot noslēpt pozīcijas trūkumu, gļēvumu vai ignoranci. Jo šie jēdzieni paši par sevi ir ne tikai izprotami – tie pat nav īpaši strīdīgi, ja vien neesat dziļi filozofiski pārliecināts, ka Izraēlai vajadzētu vienkārši “sagremot” savu pilsoņu slepkavības tā, kā to nedarītu neviena cita pasaules valsts.
