Foto - Paula Čurkste, LETA
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā beidzot ir izskatīts informatīvais ziņojums par dabas skaitīšanas rezultātiem. Dabas skaitīšana ir pēdējos gados apjomīgākais pasākums mūsu dabas vērtību apzināšanā - īpaši sagatavoti speciālisti ceļoja pa visu valsti, reģistrējot vērtīgos biotopus un sugas, novērtējot mūsu upju, mežu, pļavu un purvu stāvokli. Mēs lepojamies ar savu dabu un gribam būt zaļākā valsts pasaulē, bet iegūtie dati liecina par ko citu. Lai gan pirmajā acu uzmetienā sev apkārt redzam daudz zaļuma, ieskatoties tuvāk, šis zaļums bieži ir virspusējs, vienveidīgs un līdz ar to nestabils.
Gan Saeimas deputātiem, gan iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo pilsētā vai laukos, joprojām ir jāskaidro bioloģiskās daudzveidības nozīme. Kāpēc mums jāuztraucas, ka pļavā aug tikai pāris sugu puķes, bet kukaiņu vispār kļūst mazāk? Vai kārtīgi rindās sastādīti koki ir vai nav vērtīgs mežs? Ja ir saprotams, ka lauksaimniecība ir valsts drošības jautājums, tad aptvert, ka to pašu var teikt arī par bioloģisko daudzveidību jau ir krietni sarežģītāk. Mūsu ierastais dzīvesveids ir pārsteidzoši atkarīgs no kukaiņiem un augiem, kurus ikdienā nepamanām un lielākoties pat nemākam atpazīt. Pasaules zinātnieki brīdina par dzīvo būtņu sesto masveida izmiršanu un tās sekām, bet šie brīdinājumi nesasniedz iedzīvotājus. Bioloģiskā daudzveidība nozīmē ne tikai skaistas ainavas, bet arī, piemēram, apputeksnētājus, bez kuriem nevarētu izaugt pārtika, un aizsardzību pret plūdiem un sausumu.
Mazliet par datiem. Pēdējā Biotopu direktīvas ziņojumā Latvija atzina, ka tikai desmitā daļa Latvijā esošo ES nozīmes biotopu ir labā stāvoklī. Salīdzinājumam, Eiropas Savienībā vidēji labā stāvoklī ir 14,7% biotopu. Turklāt kopš 2017. gada, kad dabas skaitīšanas tika uzsākta, jau esam zaudējuši vairāk nekā 9000 hektāru ES nozīmes mežu biotopu, lielāko daļa no tiem - ārpus īpaši sargājamajām Natura 2000 teritorijām.
Visā valstī esam atraduši tikai 20 hektārus pļavu ideālā stāvoklī. Šobrīd 18,2% Latvijas sauszemes teritorijas ir noteiktas kā aizsargājamas teritorijas, kas arī ir zem ES vidējās vērtības - 26,4%.
Salīdzinot ar laiku pirms apmēram 20 gadiem, arī cits veids, kā mērīt dabas stāvokli - lauku putnu un meža putnu indekss rāda, ka strauji zaudējam mūsu dabas daudzveidību. Lauku putnu indekss ir samazinājies par 13%, bet meža putnu indekss - pat par 33%. Atceros, kā manā bērnībā cilvēki laukos priecājās, ka līdz ar kolhozu radītā piesārņojuma pazušanu ir atgriezušies putni. Tagad tos atkal zaudējam.
Tuvāko mēnešu laikā publiskajā apspriešanā nonāks informatīvais ziņojums, kurā tiks piedāvāti rīcības virzieni situācijas uzlabošanai. Lai sasniegtu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus - uzlabotu biotopu stāvokli un līdz 30% palielinātu aizsargājamo teritoriju pārklājumu, jāaizsargā visvērtīgākās teritorijas, ne tikai tās, kuru iekļaušana aizsargājomo teritoriju sarakstā ir visvienkāršākā. Uzsvēršu, ka Latvijai netiek prasīts ne vairāk, ne mazāk kā citām Eiropas valstīm. Mums, ņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu un dabas mīlestību, saglabāt dabu labā stāvoklī vajadzētu būt pat vieglāk.
Divas problēmas, kas kavē dabas aizsardzību, ir, pirmkārt, nepietiekama rūpēšanās par zemju īpašniekiem. Ir pilnībā saprotama zemju īpašnieku vēlme saņemt kompensācijas par teritoriju aizsargāšanu un to neizmantošanu citiem nolūkiem. No bioloģiskās daudzveidības iegūstam visi, bet mums jārēķinās, ka izmaksas nevar uzlikt tikai uz dažu zemju īpašnieku pleciem. Otrkārt, ir stingrāk jākontrolē un jāsoda tie, kas apzināti vai neapzināti piesārņo dabu. Kad valsts uzliek par pienākumu uzņēmumiem attīrīt ūdeņus vai ierobežo noteiktu vielu izmantošanu, tas nenozīmē lieku slogu uzņēmējdarbībai, bet gan to, ka valsts negrib un nevar ļaut uzņēmumam bez maksas un atbildības izmantot kopīgo labumu - vidi. Uzdevums uzņēmumam veikt papildus darbības vai segt radušos zaudējumus ir vienkārši atbildības uzņemšanās par paša uzņēmuma radītajām izmaksām, tajā skaitā par ietekmi uz vidi.
Latvija var būt patiesi zaļa valsts, ja mēs par to rūpēsimies un to aizstāvēsim. Pirmais solis būtu vienkārši atzīt, ka patlaban pret mūsu dabas bagātībām neizturamies ar pietiekamu cieņu.
Autore ir Saeimas deputāte, Progresīvie
