dabas daudzveidība
- Viedoklis
- 16.08.2024.
Praktiskā ilgtspēja: uzņēmumu loma aprites ekonomikā un dabas daudzveidības saglabāšana
- Labsajūta
- 22.05.2024.
Zivju zeme Latgale
- Viedoklis
- 16.08.2024.
Praktiskā ilgtspēja: uzņēmumu loma aprites ekonomikā un dabas daudzveidības saglabāšana
Diskusijās par ilgtspēju parasti dominē klimata pārmaiņu tēma. Tomēr ilgtspēja ir krietni plašāks jēdziens, kur ieguldījumu var sniegt gan ražošanas uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji un katrs cilvēks. Divas no īpaši aktuālām jomām, kur vajadzīga plašāka sabiedrības iesaiste, ir aprites ekonomikas principu ieviešana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
- Aktuāli
- 09.07.2024.
Pētījums: ES jaunajās dalībvalstīs sarūk lauku putnu populācija
Starptautiskā pētījumā secināts, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) jaunajās dalībvalstīs straujāk sarūk lauku putnu populācija. Lauksaimniecības intensifikācija izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā, tostarp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas līdz šim ir uzskatītas par nozīmīgiem atbalsta punktiem bioloģiskajā daudzveidībā.
- Labsajūta
- 22.05.2024.
Zivju zeme Latgale
Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu
- Viedoklis
- 26.10.2023.
Dati pret mītiem: vai Latvija ir zaļākā valsts pasaulē?
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā beidzot ir izskatīts informatīvais ziņojums par dabas skaitīšanas rezultātiem. Dabas skaitīšana ir pēdējos gados apjomīgākais pasākums mūsu dabas vērtību apzināšanā - īpaši sagatavoti speciālisti ceļoja pa visu valsti, reģistrējot vērtīgos biotopus un sugas, novērtējot mūsu upju, mežu, pļavu un purvu stāvokli. Mēs lepojamies ar savu dabu un gribam būt zaļākā valsts pasaulē, bet iegūtie dati liecina par ko citu. Lai gan pirmajā acu uzmetienā sev apkārt redzam daudz zaļuma, ieskatoties tuvāk, šis zaļums bieži ir virspusējs, vienveidīgs un līdz ar to nestabils.
- Viedoklis
- 08.09.2023.
Vai turpināsim sēdēt uz Krievijas un Ķīnas resursu adatas?
Ir 2023. gada 12. jūlija vakars, un es e-pastā saņemu ziņu no poļu lauksaimnieku organizācijas vadītāja. To pašu poļu, par kuru mūžīgo ņemšanos un tirgošanos smīkņājam, kurus kritizējam, bet pēc tam pilnām mutēm ēdam viņu ražotos dārzeņus, klāt piedzerot poļu pienu un jogurtu no LIDL. “Kolēģi, paldies par darbu, un noteikti nododiet pateicības vārdus savu valstu Eiroparlamenta deputātiem. Lai gan daļa šīs utopiskās fantāzijas turpinās savu virzību Briseles gaiteņos, ar grozījumiem esam piespieduši Eiropas Komisiju beidzot ņemt mūs vērā. Tagad Eiropas Komisijai nāksies strādāt pie risinājumiem lauksaimniecībā, kuri ir loģiski un reāli ieviešami, nevis kuri tikai izklausās skaisti.” Runa ir par Eiropas Parlamenta balsojumu saistībā ar Dabas atjaunošanas likumu. Diemžēl pateicības vārdus varējām nodot tikai trīs deputātiem no Latvijas, kuri bija gatavi iedziļināties, kas patiesībā slēpjas zem šīs regulas piedāvājuma skaistās fasādes – Sandrai Kalnietei, Dacei Melbārdei un Robertam Zīlem. Pārējie 5 Latvijas Eiroparlamenta deputāti balsoja “PAR” EP pozīcijas apstiprināšanu. Iespējams, kādam labpatika ideja par Eiropas Savienību, kura vairs nebūtu pašpietiekama, un uzsēstos uz lielā austrumu kaimiņa pārtikas un resursu adatas. Iespējams, kāds vienkārši nesaprata, par ko tiek balsots, un pieslējās savas politiskās grupas viedoklim. Iespējams, kāds vienkārši izdomāja, ka tā publiski izskatīsies “smukāk”, taču tās visas tagad ir tikai spekulācijas.
- Viedoklis
- 09.08.2023.
Cik tālu esam līdz videi un dabai draudzīgai plūdu risku mazināšanai?
Valdība jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā. No ES Atveseļošanās fonda un valsts budžeta līdzekļiem kopā tiks tērēti 39 890 070 eiro, lai atjaunotu, polderu sūkņu stacijas, aizsargdambjus, kā arī lēni plūstošo upju regulētos posmus. Lai gan atjaunojamiem objektiem nereti ir nozīmīga loma plūdu riska mazināšanā, Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai plūdu risku mazināšanas investīcijas ne tikai pasargātu mūsu lauksaimniecības zemi un mājas vai ceļus no plūdiem, bet arī būtu draudzīgas dabai un videi, kā arī tiktu īstenotas atbilstoši jaunākajām zināšanām.
- Dzīvesstils
- 19.12.2022.
Misija — neapēst zemeslodi
- Tēma
- 19.10.2022.
- Agnese Meiere
Bīstamie ieceļotāji
- Analīze
- 03.08.2022.
Zaudējam mežus un pļavas
- Dzīve
- 19.05.2021.
- Laura Dumbere
Lūši un lodes
- Izziņa
- 13.01.2021.
Dabas dārgumu meklējumos
- Dzīvesstils
- 19.12.2022.
Misija — neapēst zemeslodi
Vai tuvākajos gados iemācīsimies veidot ēdienkarti, kuras dēļ nenoplicināsies dabas daudzveidība un nepieaugs drazu kalni?
- Tēma
- 19.10.2022.
- Agnese Meiere
Bīstamie ieceļotāji
Latvijā regulāri ieceļo svešzemju augi un dzīvnieki, kas apdraud vietējo floru un faunu. Pat kaitē cilvēkiem, kā Sosnovska latvāņi, un dārziem — kā Spānijas kailgliemeži. Tagad radušās bažas par jaunu apdraudējumu iemīļotajām bekām un baravikām. Vai esam gatavi ar to cīnīties?
- Analīze
- 03.08.2022.
Zaudējam mežus un pļavas
Galvenais secinājums pēc Latvijā pirmo reizi veiktās dabas skaitīšanas: kritiski sliktā stāvoklī ir meži un pļavas, bet vislabākajā stāvoklī ir purvi, alas un atsegumi. Lai gan Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas aizrādījumus par nepietiekamu darbu bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, atbildīgā ministrija nesteidzas valdībā iesniegt jaunus priekšlikumus situācijas uzlabošanai
- Karš Ukrainā
- 13.07.2022.
Ukrainas kara balsis. Sprādzieni padara delfīnus aklus
Ivans Rusevs. Foto no privātā arhīva Foto -
- Dzīve
- 19.05.2021.
- Laura Dumbere
Lūši un lodes
Nav pamata šaubīties, vai Latvijas lūšu saime ir kupla, veselīga un stabila. Medības mūsu lūšu populāciju neapdraud. Bet būt vai nebūt lūšu medībām — tas gan ir karsts jautājums
- Izziņa
- 13.01.2021.
Dabas dārgumu meklējumos
Piesakot 2021. gada putnu, augu un kukaini, zinātnieki aicina pievērst uzmanību izzūdošām un līdz šim nenovērtētām sugām: laukirbēm, ķimenēm un spīļastēm
