Aktieris Uldis Dumpis šonedēļ svin 80. dzimšanas dienu. Atskatāmies uz dažām viņa spilgtākajām lomām
Apēdīšu ceptu oliņu un tad varu runāt — Latvijas kino un teātra gigants Uldis Dumpis viņam raksturīgajā cilvēciskajā sirsnībā un vienkāršībā atsaucas pa telefonu. Gribu uzzināt, ko viņš pats domā par lomām, kuras gribam izcelt aktiera apaļajā jubilejā, lūdzot savu vērtējumu izteikt kinokritiķei Dairai Āboliņai un teātra zinātniecei Ievai Strukai.
1943. gada 3. oktobrī juridisko zinātņu studenta un filoloģijas studentes ģimenē Bauskas novadā dzimušais dēls Uldis drīz ar māti palika divatā, jo tēvs bez vēsts pazuda Otrā pasaules kara beigās. Pēdējās ziņas bija no Vācijas. Puika auga ar mūziku un sportu — aktīvs un dzīvespriecīgs. 1965. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti, un jau kopš tā laika viņš ir Nacionālā teātra aktieris. Bet jau studiju laikā debitēja filmā Cielaviņas armija.
Dumpja lomu krājums teātrī un kino ir iespaidīgs. Kā stāsta kinokritiķe Daira Āboliņa, interesanti, ka nav nevienas kinolomas, ko režisori būtu būvējuši tieši ar Dumpi kā galveno varoni. Šeit gan sarkaniem burtiem jāliek «bet». Visas Dumpja kinolomas skatītāju sirdīs atstājušas nozīmīgas pēdas, jo viņš, pat nebūdams galvenajā lomā, nospēlējis izcilas raksturlomas. Un tāpēc Dumpi nav iespējams sajaukt ar citu aktieri.
«Ir maz aktieru, kuri spēj tik brīnišķīgi izšķīst lomas raksturā, kā to dara Dumpis. Es apbrīnoju viņu par lomu amplitūdu — no vēsturiski sarežģītām līdz komiskām,» saka Āboliņa. «Viņam piemīt tas, ko var saukt par zvaigznes spēku un kas raksturīgs tikai lieliem aktieriem: viņš it kā izšķīst tēlā, bet joprojām ir viņš pats. Jūs nekad, redzot Uldi Dumpi lomā, neteiksit: kas tas bija par aktieri?»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.