Ekonomikas ministrijas vadībā top cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, kas paredz īstermiņā atvieglot iespējas darba devējiem piesaistīt darbiniekus no ārvalstīm
Pērn iedzīvotāju skaits valstī nedaudz pieauga, bet, pēc ikmēneša provizoriskajiem datiem, 2023. gadā tas Latvijā atkal ir samazinājies. Eurostat prognoze rāda, ka Latvijas uzņemtais kurss līdz gadsimta beigām mūs padarīs par vismazāk apdzīvoto no Baltijas valstīm.
«Jau esošajiem uzņēmumiem nepietiek darbaroku, lai nodrošinātu darbību pat ar nelielu attīstības pieaugumu, nemaz nesapņojot par jaunām ražotnēm un ievērojamu paplašināšanos,» uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite. «Mūsu kā uzņēmēju, kas rada pievienoto vērtību, nodokļu masu, no kā dzīvo pārējā mūsu kolēģu daļa valsts pārvaldē, sabiedriskajā sektorā un pensionāri, ir pārāk maz, lai uzturētu šo līmeni. Mums ir nepieciešami jauni vērtības radītāji, bet viņi nevar rasties, jo nav, kam strādāt.»
Līdz šim darbaspēka piesaisti no ārvalstīm kavējušas administratīvas barjeras. Topošie priekšlikumi imigrācijas procesu pilnveidei ir daļa no visaptverošas cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas 2024.—2027. gadam, informē Ekonomikas ministrijā.
Piemēram, iecerēta atteikšanās no prasības ārzemniekam iesniegt izglītību vai profesionālo pieredzi apliecinošus dokumentus gadījumos, ja profesija nav Latvijā reglamentēta. Plānošanas dokuments arī paredz terminētu piedāvājumu nepieciešamās minimālās darba samaksas apmēram noteiktos sektoros — apstrādes rūpniecībā un būvniecībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.