Ticot uzvarai.* Iekārotie krekliņi

Vāc naudu armijai, rīkojot izsoles ar sportu saistītu lietu kolekcionāriem

Kad pagājušā gada 24. februārī Oleksandrs Vlasenko sadzirdēja sprādzienus un ložmetēju tarkšķēšanu, viņš zināja, ka drīzumā nāksies pamest dzīvokli Kijivā. Tas atrodas Nivku mikrorajonā, tikai 25 kilometru attālumā no Hostomeļas lidostas, kur mēģināja nolaisties Krievijas desantnieki. Taču visvairāk viņš uztraucās nevis par savu mājokli, bet gan par sievu Katerinu, kurai kuru katru dienu bija jādzemdē. Kad samazinājās sastrēgumi uz ceļiem, kas ved laukā no Kijivas, Oleksandrs ar sievu devās pie radiniekiem Novovolinskā, pašos valsts rietumos pie robežas ar Poliju. Tieši tur 28. februārī pasaulē nāca pāra pirmdzimtais dēls.

Bēgot no galvaspilsētas, Oleksandrs līdzi paņēma pāris vērtīgus sporta krekliņus, ar kuriem laukumā izgājuši pasaulē slaveni futbolisti. Šāda trofeja ir daudzu kolekcionāru sapnis. Pirmajā fotogrāfijā ar zīdaini no dzemdību nama, ko tēvs ievietoja sociālajā tīklā Instagram, viņš redzams franču uzbrucēja Karīma Benzemā krekliņā. Futbolists to savulaik bija uzvilcis uz spēli ar Ukrainas izlasi Kijivas Olimpiskajā stadionā.

Oleksandrs nolēma šo krekliņu piedāvāt izsolē, iegūto naudu ziedojot Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Iekasēja 84 tūkstošus grivnu (2100 eiro). Un tieši ar to sākās jaunā vīrieša vērienīgā palīdzības kampaņa, kurā viņš dažādu armijas vienību vajadzībām līdz šim savācis vairāk nekā 19 miljonus grivnu jeb gandrīz 473 tūkstošus eiro.

Krekliņu kolekcionēšana ir ne tikai 29 gadus vecā Oleksandra aizraušanās, bet arī bizness, ar kuru viņš profesionāli nodarbojas jau 12 gadus. Sportu vispirms iemīlēja, skatoties mačus televīzijā, bet pēc tam pievienojās īpaši aktīvu futbola līdzjutēju kustībai, kas nosaukta par ukraiņu ultrām. Sekojot sava tēva, veiksmīga uzņēmēja, piemēram, arī Oleksandrs nolēma sākt privātbiznesu. Tā radās doma meklēt lietotus sporta krekliņus un pārdot tos interesentiem, izmantojot tolaik populāro sociālo tīklu VKontakte. Sākumā nopelnīja 10—20 dolārus par krekliņu, taču vēlāk tas kļuva par vērienīgāku biznesu, izmantojot tiešsaistes izsoļu vietni eBay. Oleksandra galvenā partnere šajā biznesā ir sieva Katerina, ar kuru viņš ir kopā jau kopš studiju laikiem Valsts tirdzniecības un ekonomikas universitātē.

Pirmajās labdarības izsolēs armijas atbalstam Oleksandrs piedalījās jau 2014. gadā. Taču toreiz viņš bija pircējs, kuru interesēja papildināt savu kolekciju. Savukārt pērn viņš sāka izpārdot gan savu kolekciju, gan Ukrainas futbola zvaigžņu autogrāfus. Par šo naudu Oleksandram izdevās karošanai piemērotās drēbēs apģērbt savus draugus, kuri bija iestājušies teritoriālās aizsardzības vienībās. Jo pirms tam daudzi uz fronti bija devušies parastās treniņbiksēs. Ar pirmo iekasēto naudu pietika arī degvielas un medikamentu iepirkšanai.

Pēc Oleksandra ģimenes atgriešanās Kijivā viņš iepazinās ar Jehoru Holubu, slavenā ukraiņu boksera Denisa Berinčika treneri. Turpmākās izsoles ar Instagram starpniecību sāka rīkot abi kopā. Oleksandrs ir atbildīgs par preču sagādāšanu, savukārt Jegors ir izsoļu publiskā seja un atbild par komunikāciju.

«Kopā īstenojām kvalitatīvu lēcienu, un mūsu lotes sasniedza ievērojamas summas. Pirmā dārgi pārdotā manta bija argentīniešu futbola zvaigznes Lionela Mesi parakstīts krekliņš — par 170 tūkstošiem grivnu (4300 eiro). Tam sekoja amerikāņu boksera Floida Meivezera juniora parakstīts cimds — par 300 tūkstošiem grivnu (3500 eiro). Bijušas arī tādas lotes, kas pārsniegušas miljonu grivnu, piemēram, ukraiņu cīkstoņa Jaroslava Amosova cimdi, kurus iegādājās cita ukraiņu zvaigzne — bokseris Oleksandrs Usiks. Līdzīgi sanāca ar portugāļu futbolista Krištianu Ronaldu parakstītu krekliņu, par to iekasēto naudu novirzījām karavīra Vasiļa Gričenko rehabilitācijai,» stāsta Oleksandrs. «Nesen izsolē izlikām palaišanas iekārtas vāku no raķetes Neptūns, ar kuru nogremdēja krievu kreiseri Moskva. Uz tā ir parakstījies raķetes izstrādātāja konstruktoru biroja Luč direktors. Pašlaik augstākā izsolē piedāvātā summa ir 950 000 grivnu (23 000 eiro).»
Savākto naudu Oleksandrs un Jehors galvenokārt sūta 67. atsevišķās mehanizētās brigādes rotai Gonor (Gods) un triecienlidmašīnu vienībai Morana (nosaukta mitoloģiskas dievietes vārdā — red.). Viņi saņēmuši atzinīgus vārdus no daudzām militārpersonām, tajā skaitā Militārās pretizlūkošanas vadītāja Kirila Budanova, taču īpaši ar to lepoties negrib, jo «labām lietām patīk klusums».

Visu kara laiku Oleksandrs ar sievu un dēlu Kavaju pavadījuši Ukrainā. Katerina principa pēc nevēlas doties uz ārzemēm, jo grib šajos grūtajos laikos klātienē atbalstīt gan vīru, gan savu valsti. «Mēs neesam no tiem, kas baidās,» smaida Oleksandrs, jautāts par nākamajiem iespējamajiem Krievijas raķešu triecieniem pa infrastruktūras objektiem un otro ziemu ar elektrības pārrāvumiem. Jau pagājušā gada nogalē viņš iegādājās gāzes krāsniņu un portatīvo sildītāju Ecoflow, kas darbojas ar baterijām. Ar to pietiek, lai daudzmaz iesildītu dzīvokli. Vienīgā problēma — ar bērnu ratiņiem un mazuli rokās uzkāpt līdz 13. stāvam. «Bet puišiem un meitenēm frontē klājas daudz grūtāk,» saka Oleksandrs.

Sporta trofeju kolekcionāram nav ilūziju, ka karš varētu beigties tuvākajā laikā, un arī pats ir apņēmības pilns doties uz fronti. Bet tikmēr darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu karavīrus ar dažādām nepieciešamām lietām.

* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu