Leopoldštate, kuras vārdā nosaukta Dailes teātra jaunā izrāde, ir cilvēcisku traģēdiju visvairāk plosītais Austrijas galvaspilsētas rajons
Pēc sestdienas zemnieku tirgus nākamajā rītā Karmelitermarkt laukums ir kluss. Tikai vienā stūrī sapulcējušies ap 70 cilvēku. No ASV, Izraēlas, Dānijas, Itālijas un Lielbritānijas. Skumjas vijoles un akordeona pavadījumā divas sievietes ivritā dzied «par brāļiem, par māsām un par mieru».
Šie cilvēki sabraukuši, lai atklātu piemiņas zīmes saviem radiniekiem, kurus nogalināja nacisti. Šajā svētdienā ir septiņas dažādas adreses ar 14 bronzas plāksnītēm un 27 upuru vārdiem.
Pirmā jaunā piemiņas vieta ir blakus tirgum. Metālā iegravēts Jūlijas Īzakoveres vārds. Dzimusi 1879. gada septembrī, nogalināta 1943. gada janvārī. Kāda sirma kundze blakus plāksnītei noliek melnu oli. Atvedusi no sava dārza Kalifornijā. Tāda esot ģimenes tradīcija, apmeklējot tuvinieku atdusas vietas. Tāpēc tādu atvedusi arī vecmāmiņai, lai gan šī bija viņas pēdējā zināmā dzīvesvieta. Kāpēc Jūlija savulaik nebēga prom no Vīnes kopā ar citiem radiem, sirmā kundze nezina. Varbūt Jūlija bijusi pārāk vārga, lai dotos garajā bēgļu ceļā uz Ameriku.
Staigājot pa Vīni, līdzīgas bronzas plāksnītes var redzēt bieži. It īpaši Leopoldštatē, kur pirms Otrā pasaules kara gandrīz katrs otrais iedzīvotājs bija ebrejs. Pat par spīti tam, ka šī rajona vārds pēc savas būtības ir naida vēstnesis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.