BIO atkritumi – mēsli vai resurss?

  • Imants Stirāns
  • 24.08.2023.
Foto - Kaspars Garda

Foto - Kaspars Garda

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos. Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.

Ministru kabineta noteikumi[1] paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Ko nozīmē obligāta šķirošana? Pirmkārt, brūno BIO konteineru infrastruktūras ieviešanu – gan pie daudzdzīvokļu namiem, gan privātmājām, gan iestādēm un uzņēmumiem.

Daudzi skeptiķi varētu protestēt – kāpēc šķirot? Dati liecina, ka Latvijā ap 30% - 40% no visiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk zaļajos konteineros, ir BIO atkritumi– pārtikas paliekas, dārzu, telpaugu un citi organiskie atkritumi. Tātad, ja gada laikā viens iedzīvotājs rada aptuveni 478 kilogramu atkritumu[2], tad ap 150 kilogramu ir uzskatāmi par neizmantotu potenciālu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pirms diviem gadiem veiktā aptauja liecina, ka BIO atkritumus šķiro tikai piektā daļa Latvijas iedzīvotāju un lielākoties tie ir lauku teritorijās dzīvojošie, kas laika gaitā ir izveidojuši savā pagalmā kompostēšanas vietu.

Tātad pilsētnieki, uzņēmēji (piemēram, restorāni, kafejnīcas, ēdnīcas) un iestādes (piemēram, slimnīcas, bērnudārzi, skolas) šajā ziņā atpaliek, jo nav atbilstošas infrastruktūras un informācijas. Taču tieši šīs grupas rada visvairāk BIO atkritumu, kas audzē poligonu kalnus, jo BIO atkritumi tiek mesti sadzīves atkritumu konteineros. Ja nevēlamies veidot jaunus poligonus, bet beidzot pilnvērtīgi izmantot Getliņu poligonā izveidoto Baltijā lielāko fermentācijas tuneļu kompleksu, brūno BIO konteineru izmantošanai ir jākļūst par ikviena cilvēka ikdienu.

Iespējams, daļai sabiedrības šī tēma nešķiet svarīga. Paraudzīsimies uz to no aprites ekonomikas viedokļa. Tuneļu darbības rezultātā BIO atkritumus var pārvērst biogāzē, ko savukārt izmanto elektrības un siltuma ražošanai. Savukārt pats komposts, ja vien būtu kvalitatīvs, būtu atgriežams tautsaimniecībā.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

BIO atkritumi tiek šķiroti jau tagad, tomēr nepietiekamā apmērā. BIO atkritumi, nonākot nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā un pēcāk atkritumu izvešanas auto, sajaucas ar citiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kā rezultātā rodas mitra un netīra atkritumu masa. Getliņos tā sākotnēji nonāk šķirošanas rūpnīcā, kur mehāniski tiek atdalīta turpmākai pārstrādei derīga plastmasa, metāls, BIO atkritumi u.c. atkritumi, kā arī tā atkritumu daļa, no kuras var ražot kurināmo. Tomēr pat mehāniski atdalītā veidā atkritumi ir mitri un satur piejaukumus, kas ietekmē to turpmāko pārstrādi. Un pat, ja nošķirotā BIO atkritumu daļa tiek novirzīta uz fermentācijas tuneļiem, tā joprojām satur ap 30% dažādu piejaukumu un no tās saražotais tehniskais komposts ir ar ierobežotām turpmākas izmantošanas iespējām, jo satur stikla lauskas, dažādu veidu plastmasas u.c. materiālu daļiņas. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu kompostu var izmantot tikai poligona iekšējām vajadzībām un tas nav derīgs apzaļumošanai vai citām inženiertehniskām vajadzībām. Tāpēc BIO atkritumu šķirošanai jānotiek jau individuālo mājsaimniecību līmenī!

Ne mazāk svarīgi, ka nesen vairākas valstis, starp tām arī Latvija, saņēma Eiropas Komisijas brīdinājumu par nespēju veicināt sadzīves atkritumu pārstrādi un sasniegt ES kopējos atkritumu pārstrādes mērķus. Ziņojumā vērsta uzmanība, ka pastāv varbūtība līdz 2025. gadam nesasniegt izvirzītos rādītājus, tāpēc ieteikts attīstīt atkritumu, īpaši bioloģisko, šķirošanu. Svarīga piezīme, ka mēs neierindojamies augstākā riska sarakstā, bet izteiktais brīdinājums norāda uz “mājas darbu”.

 

Autors ir uzņēmuma Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs

* Lai uzstādītu brūno BIO konteineru pie sava nama, Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā gan mājsaimniecības, gan juridiskas personas var sazināties ar savu mājas pārvaldnieku vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Par brūno konteineru uzstādīšanu atsevišķi nav jāmaksā, savukārt BIO atkritumu izvešanas cenu meklē pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja un tā likumsakarīgi ir zemāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas cena.

[1] MK 26.10.2021. noteikumi Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi”

[2] Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju, 2022

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Viedoklis Kārlis Purgailis

Cenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču iemesls priekam ir maldinošs – šis kritums ir sezonāls, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un pat ar šī gada sākumu, vērojams būtisks cenu pieaugums.

Jaunākajā žurnālā