Biometāna ražošana Latvijā tiek apspriesta arvien biežāk, taču nereti to pavada mīti, kas attālina sabiedrības izpratni par šī resursa potenciālu. Biometāns jau tagad ir nozīmīgs ilgtspējīgas enerģētikas elements, kas var stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
Janvāra vidū Rīgā norisinājās pasākums, kas iezīmēja svarīgu notikumu gan Latvijas, gan Eiropas ekonomikā – tika uzsākta Eiropā pirmās komerciālās biosveķu rūpnīcas celtniecība.
2024. gadu sākām ne tikai ar izmaiņām nodokļos, bet arī pārmaiņām atkritumu šķirošanā, proti, no šā gada 1. janvāra visām Latvijas mājsaimniecībām ir obligāta bioloģiski noārdāmu jeb bioatkritumu šķirošana. Tas nozīmē, ka būtu jāuzstāda vēl viens – brūnās krāsas – konteiners. Ja privātmāju īpašnieki lielākoties paši piesaka savus konteinerus, turklāt bieži arī veido kompostu savā īpašumā, ko darīt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem?
Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos. Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.
Runājot pat atkritumu šķirošanu, rodas sajūta, ka liela daļa cilvēku plastmasas iepakojuma, papīra un stikla šķirošanu uzskata par “nopietno” šķirošanu, bet bioatkritumu dalīta vākšana tiek uztverta kā zaļo aktīvistu simboliska aktivitāte, komposta veidošana puķītēm. Tikmēr atkritumu apsaimniekošanas profesionāļu diskusijās tiek atkal un atkal atkārtots: bioatkritumu šķirošana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Ne velti Eiropas Savienības valstis ir vienojušās, ka no 2024. gada šo atkritumu apsaimniekošana rašanās vietā vai dalīta vākšana ir obligāta.
Kāpēc pašvaldībās buksē bioloģisko atkritumu dalīta vākšana?
Eiropas Savienības jaunā likumdošana atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kas ietver Atkritumu pamatdirektīvu, Iepakojuma direktīvu, Direktīvu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, Poligonu direktīvu un citus dokumentus, mūs lielā ātrumā virza pretī pilnīgi jaunai situācijai atkritumu apsaimniekošanas resursu vadībā. Lai sasniegtu visus mērķus noteiktajā laikā, vajadzēs savākt lielu atkritumu apjomu, tātad izcila un pieejama infrastruktūra būs vitāli nepieciešama. Mana ceturtdaļgadsimtu ilgā starptautiskā pieredze šajā nozarē liecina, ka patiešām labi funkcionē tikai tās sistēmas, ko atbildīgi un ar cieņu pret iedzīvotāju vajadzībām īsteno pašvaldības, iesaistot atkritumu apsaimniekotājus un ražotāju atbildības sistēmas dalībniekus.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
