Ihors Parfentjevs.
Foto no personīgā arhīva
Ihors Parfentjevs (36) ir īsts ukraiņu bruņinieks. Tiešā šī vārda nozīmē, jo profesionāli iesaistās viduslaiku turnīros, kuros parasti cīnās divas bruņinieku komandas (ar neasiem ieročiem). Ihors par šo kolorīto cīņu sportu sāka interesēties jau 13 gadu vecumā, un tolaik aizrautīgais zēns pat nenojauta, ka tas kļūs ne tikai par hobiju, bet arī par darbu un pat gatavošanos reālām kaujas operācijām viņa dzimtajā Ukrainā.
Ihors piedzima Harkivā, mācījās par programmētāju un sāka strādāt IT jomā par programmatūras kvalitātes inženieri. Bet pēc darba un brīvdienās nodevās lomu spēlēm. Kad puika vēl bija 13 gadus vecs, tās bija sacensības pēc Džona Tolkīna grāmatu motīviem — mežos sacentās elfi un orki. 18 gadu vecumā pirmo reizi piedalījās cīņā ar tērauda ieročiem senā cietoksnī Krimā, kuru 14. gadsimtā uzcēla dženovieši. Tieši tad Ihors saprata, ka bruņinieku cīņas ir ienākušas viņa sirdī uz visiem laikiem.
Ziemā bija instruktors slēpošanas trasēs Aizkarpatos. Savukārt siltajos gada mēnešos trenēja bruņiniekus visā pasaulē, tajā skaitā Meksikas, Kanādas, Nīderlandes, Spānijas, Vācijas un Ķīnas izlases. Pats trīs reizes kļuva par pasaules čempionu Tautu kaujās (Battle of the Nations), kuras rīko Starptautiskā Viduslaiku cīņu federācija.
Tagad smaidot, Ihors sevi dēvē par sporta veterānu. «Šie divi vaļasprieki — bruņinieku cīņas un slēpošana — arvien vairāk pārtapa par manu darbu. 2015. gadā izveidoju Facebook lapu, kurā sāku tirgot ķiveres ar iebūvētu GoPro kameru. Pats to biju samontējis, jo gribēju filmēt savas cīņas. Mani video kļuva populāri YouTube, ātri vien saņēmu pasūtījumus, un mani pirmo reizi uzaicināja trenēt interesentus Austrijā. Galu galā es pametu IT un sāku attīstīt savu uzņēmumu Buhurt Tech, kas specializējas bruņinieku turnīru ieroču ražošanā un pārdošanā.»
Iespējamajam Krievijas iebrukumam Ihors sāka gatavoties jau pirms vairākiem gadiem — nopirka māju Aizkarpatos, lai uz turieni varētu evakuēt savu ģimeni, savukārt uzņēmuma vadību arvien vairāk deleģēja sievai Gaļinai un kolēģiem.
Pagājušā gada 24. februārī viņš bija kalnos, kur mācīja cilvēkus slēpot. Bet jau pēc pāris dienām kopā ar citiem slēpošanas skolas instruktoriem devās uz armijas iesaukšanas punktu un 4. martā bija ierindā. Ihors pirmās nedēļas dienēja pie Baltkrievijas robežas, vēlāk tika pārcelts Hersonas virzienā. Kopā ar viņu uz fronti devās daudzi cīņu sporta entuziasti, tāpēc tagad šī kustība ir pieklususi. Daži no bruņiniekiem diemžēl nekad vairs nevarēs valkāt bruņas viduslaiku cīņām.
Jau pirms trim gadiem Ihors nāca klajā ar projektu Buhurt Sich, kura mērķis ir rehabilitēt kara veterānus ar bruņinieku cīņu sporta palīdzību. Šis projekts attīstījās lēni, taču pēc pilna mēroga Krievijas armijas iebrukuma ieguva otro elpu.
«Daudzi YouTube komentāros un man personīgi rakstīja, ka šis sports mainījis viņu dzīvi. Reiz kādā festivālā pie manis pienāca liels skarba izskata vīrietis, apskāva mani un ar asarām acīs teica, ka tas viņu izglābis no narkomānijas un depresijas,» stāsta Ihors. «Kad cilvēks atklāj šī sporta skaistumu, jaunās komunikācijas iespējas un iespēju ceļot, viņš to ātri iemīl. Esmu pārliecināts — ja vēlies cilvēkam palīdzēt, jādod viņam sapnis! Un es vēlos šo sapni dot arī ukraiņu veterāniem.»
Ihors vēlas Ukrainā izveidot jaunu bruņinieku cīņu kopienu, kurā veterāni varētu ieguldīt savu enerģiju, kopā ar vienaudžiem gūt jaunas emocijas, rast sapratni un socializēties. Jo, viņaprāt, šis sporta veids palīdz aizmirst pagātni un veidot veiksmīgu nākotni — vai nu pašam iesaistoties turnīros, vai kļūstot par ieroču meistaru (dažas ekipējuma sastāvdaļas izmaksā simtiem un pat tūkstošiem dolāru).
Beidzot savu dienestu armijā, Ihors sāka sazināties ar rehabilitācijas centriem un aktīviem brīvprātīgajiem. Viņš jau ir noslēdzis līgumu ar valsts sanatoriju Lesnaja Poļana par Ukrainas karavīru rehabilitāciju ar cīņu sporta palīdzību. Pašlaik tiek izstrādāta atbilstoša programma ar psihologiem.
Vēl viena ideja — iesaistot veterānus, rīkot krāšņas sacensības dažādās pilīs Eiropā. Tas ir viņa mūža sapnis. Turklāt Ihors tic, ka šādi pasākumi palīdzēs bijušajiem karavīriem ne tikai psiholoģiski, bet arī finansiāli.
«Man jau ir komandas mugurkauls un liela komūna, kas mani atbalsta. Esam izveidojuši sabiedrisko organizāciju — Ukrainas Bruņinieku cīņu sporta asociāciju. Ukraina ir pirmā pasaulē, kas to iekļāvusi valsts sporta veidu reģistrā. Tiek prognozēts, ka kara beigās Ukrainā būs aptuveni četri miljoni veterānu, un esmu pārliecināts, ka viņi kļūs par stilīgākajiem bruņiniekiem,» saka Ihors.
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra