Nodibinājuši uzņēmumu pašā pandēmijas plaukumā, dabīgās kosmētikas ražotāji Etíde Botanicals ir pārliecināti — kopš biznesa pirmsākumiem min, iespējams, grūtāko, bet pareizo taku
Vai jūs zināt, kā smaržo bērzs? Izdzirdot šo Etíde Botanicals dizainera Jāņa Andersona jautājumu, prātā pazib atblāzma no bērzlapu uzlējuma, ko vecmāmiņa lēja pie vannas. Kā ļoti stipra, rūgta zāļu tēja. Bet nē. Bērza ekstrakts, ko Etíde pievieno saviem ķermeņa kopšanas produktiem, smaržo it kā pēc dūmiem. Ugunskurs un melnā pirts, Jānis nosauc savas asociācijas.
Etíde studija Rīgas centrā, tāpat kā viņu produktu iepakojums, ir askētiska — tīras, lakoniskas formas, plašums un gaisma. Arī smaržās nav pārsātinājuma — lai gan cits virs cita sarindoti daudzi topošo produktu paraugi, to ražošanā tiek izmantotas dabiskas sastāvdaļas, kas savstarpēji nesacenšas intensitātē, bet atšķiras niansēs.
Rīgas studijā saimnieko abi uzņēmuma idejas autori — modes ilustratore Alīna Grīnpauka un dizainers Jānis Andersons. Alīna joprojām studijā arī glezno, taču Jāņa darba telpa pamazām pārtapusi par produktu noliktavu.
Alīnas pārziņā ir jaunu produktu izstrāde, savukārt Jānis atbild par zīmola virzību un, ja tā var teikt, klientu estētisko pieredzi — to, kā produkti izskatīsies, kā būs iepakoti un tiks pārdoti. Taču uzņēmumam ir trīs dibinātājas — Alīna un Karlīne un Diāna Egles.
Mājsēdes ideja
Ideja par kopēja uzņēmuma izveidi Alīnai un Jānim radās mājsēdes laikā. Gribējās darīt kaut ko kopā, apvienojot katra iepriekš izkoptās spējas un pieredzi. Alīnas pamatnodarbošanās joprojām ir modes ilustrācijas, turklāt šajā nozarē viņa spējusi sevi pierādīt arī starptautiski — strādājusi ar tādiem klientiem kā Dior, Valentino, Tiffany&Co, Alberta Ferretti, prestižā izdevniecība Taschen viņu iekļāva pasaules 100 labāko ilustratoru sarakstā grāmatā The Illustrator. 100 Best From Around the World. Kosmētika izsenis bijusi viņas aizraušanās, sava prieka pēc pat mācījusies par parfimēriju Ņujorkā.
«Kosmētika mūs aizrauj arī vienkārši kā patērētājus, mēs to lietojam un mīlam. Man patīk pētīt sastāvu,» stāsta Alīna.
Savukārt Jānis iepriekš strādājis vienā no lielākajiem kosmētikas uzņēmumiem Latvijā — Stenders, ir viens no kafijas grauzdētavas Kalve Coffee Roasters izveidotājiem un zīmola vadītājs. Tāpēc viņam bija izpratne gan par uzņēmuma veidošanu, gan par sadarbību ar piegādātājiem dažādās valstīs un produktu virzīšanu eksporta tirgos. Turklāt kopš darba Stenderā sapratis, cik liela loma tieši kosmētikas zīmolos ir dizainam. Tajā Jānis joprojām redz savu vislielāko pienesumu.
Bet ar Karlīni un Diānu bija sastrādājušies, attīstot Kaļķu ielas kvartālu Kuldīgā. «Izstāstījām viņām savu ideju, vārds pa vārdam, un nonācām pie tā, ka varētu uzņēmumu veidot Kuldīgā,» stāsta Jānis. «Mēs arī esam kurzemnieki, Kuldīgā ir pavadīts diezgan daudz laika bērnībā, esam braukuši tur atpūsties, mums tā nav sveša vieta,» papildina Alīna. Šobrīd uzņēmumā strādā viņi četri un reizi nedēļā tiekas Kuldīgā vai Rīgā.
Bez zaļmaldināšanas
«Mēs gribējām darīt tieši tā, kā mums pašiem gribētos.» Tik vienkāršs un tajā pašā laikā dzīvē nereti grūti izpildāms ir Etíde darbības pamatprincips, stāsta Jānis. Viņiem svarīgi ne tikai veidot tādu kosmētiku, kādu pašiem patīk lietot, bet arī būt par uzņēmumu, kurā gribas strādāt. «Esmu secinājis, ka ar gadiem pats aizvien biežāk, ieejot veikalā, meklēju vietējos produktus. Bet, gan pašam esot uzņēmējam, gan strādājot ar klientiem Latvijā, es zinu, cik grūti mazā tirgū ir radīt uzņēmumu, to attīstīt, maksāt nodokļus un vēl mēģināt eksportēt un kādam Rietumeiropā izstāstīt, kāpēc mums arī ir foršs produkts,» stāsta Jānis.
Tāpēc viņu izšķiršanās jau sākotnēji bijusi principiāla — neiziet uz kompromisiem ne produkta kvalitātē, ne attiecībās ar klientiem un apkārtējo vidi. Viņi nebūt nav kategoriski «dabīguma» sludinātāji, reizēm tieši laboratorijā sintezēta produkta komponente var izrādīties dabai un cilvēkam draudzīgāka, uzskata Alīna. Tā dēvētā zaļmaldināšana nozarē joprojām ir ļoti bieži sastopama, viņa saka. «Visi tie mārketinga paņēmieni, kas pārdod neīstās lietas. Mēs gribējām rīkoties tieši otrādi — pievērst uzmanību saviem produktiem ar sensoriāliem aspektiem — izskatu, lietošanas pieredzi, bet nemēģināt piedēvēt produktam īpašības, kas tam neatbilst.» Ētiska attieksme pret apkārtējo vidi Etíde komandai ir ļoti svarīga. Tāpat kā atklātība un caurspīdīgums uzņēmuma struktūrā, skaidri norādīta produktu izcelsme.
«Mūsu sākotnējais mērķis, iespējams, naivs, bija izmantot Latvijā ražotus ekstraktus, izvilkumus. Likās, ka, piemēram, kumelītes ekstrakts vai ēteriskā eļļa taču varētu tapt šeit uz vietas, bet izrādījās, ka šādu produktu ražotājus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem,» stāsta Alīna. Viņi ātri sapratuši, ka, lai gan Latviju daudzējādā ziņā var dēvēt pat par kosmētikas ražotāju lielvalsti, produktiem nepieciešamās sastāvdaļas pie mums top ļoti maz. Izšķīrušies, ka vēlas piegādātājus meklēt Eiropā.
Tas, protams, nereti ir dārgāk, taču piegādes ķēdes — drošākas. Mazāk resursu tiek tērēts transportēšanai. Ne tikai pandēmija, bet arī Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā daudziem licis mainīt iepriekš izmantotos piegādātājus Austrumos. Etíde jau no sākta gala varēja strādāt Rietumu virzienā. «Man ir prieks, ka veidojam zīmolu grūtā laikā, jo uzreiz zinājām, ar ko jārēķinās,» atzīst Alīna.
Tūkstošiem tūbiņu
Mazam uzņēmumam ir ārkārtīgi svarīgi prast sadarboties ar citiem nozares spēlētājiem, veidot kontaktu loku un būt radošam savu mērķu sasniegšanā. «Kad tu kā mazs ražotājs no Latvijas raksti kādam lielam Eiropas piegādātājam, lai iegādātos iepakojumu vai izejvielas, nereti neviens uz taviem e-pastiem neatbild,» atzīst Jānis. Alīna piekrīt — tā kā viņai iepriekš nebija pieredzes ražošanas uzņēmumā, sākumā pārdzīvojusi par katru neatbildēto e-pastu. «Likās — varbūt kaut ko ne tā uzrakstīju, ne tā komunicēju.» Tikai ar laiku sapratuši nozares nianses.
Lai jau neatbild! Reizēm nepieciešams izmalties cauri visu iecerētā sadarbības partnera darbinieku LinkedIn profiliem, lai atrastu dzirdīgas ausis. Citreiz var palūgt padomu kādam no vietējiem ražotājiem, un tas padalīsies ar laba iepakojumu ražotāja kontaktiem, teiksim, Polijā. Arī te pandēmija atstājusi savu nospiedumu — digitālā komunikācija kļuvusi raitāka, un veiksmīgu sadarbību var izveidot arī ar dzīvē ne reizi nesastaptiem cilvēkiem.
Protams, sadarbībā ar piegādātājiem tikpat būtiski kā pareizie kontakti ir arī produkcijas apjomi. «Ar tevi runā, ja esi gatavs pasūtīt 100 tūkstošus vienību,» stāsta Jānis. Regulāri nākas sev pārvaicāt — vai esi gatavs atteikties no sākotnējiem kvalitātes uzstādījumiem vai turpināt meklēt risinājumus. Piemēram, nopirkt dažus kilogramus nepieciešamās vielas no kāda cita vietējā kosmētikas ražotāja, kura darbības apjoms ir daudz lielāks. Tā krēmiem nepieciešamās komponentes «salasījuši pa visu Eiropu».
Taču iepakojumu, ko bija svarīgi sameklēt pārstrādājamu, gan nācās iepirkt vairumā. Tāpēc Kuldīgas noliktavā šobrīd savu kārtu uz piepildīšanu gaida pārdesmit tūkstošu alumīnija tūbiņu. «Tāpēc es tiešām saprotu uzņēmumus, kas salūst un skatās Ķīnas virzienā, jo tur tev piegādātāji atbildēs pat naktī un gatavi kaut desmit tūbiņas atsūtīt,» saka Jānis.
Ar pievienoto vērtību
Protams, tas viss ietekmē produkta cenu. Kā savas vērtības un pārliecību izdevies pamatot biznesa rādītājos? Veiksmīgai uzņēmuma attīstībai bijuši vairāk priekšnoteikumi. Vispirms lielu atbalstu sniegusi dalība LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā. Galvaspilsētā uz līdzīgām programmām ir rindas, turpretim tur tikuši uzņemti atplestām rokām. Uzņēmuma attīstībai piesaistījuši arī Altum finansējumu, partneri ieguldījuši arī personīgos iekrājumus.
Šobrīd uzņēmums ražo tikai kopjošo kosmētiku — ķermeņa un roku krēmus, dažādus mazgāšanas līdzekļus. «Tam ir gan praktiski, gan emocionāli iemesli. Praktiskais — kopjošo kosmētiku saražot ir salīdzinoši vieglāk, it īpaši, kamēr uzņēmumam vēl nav savas lielas ražotnes ar specifiskām iekārtām,» skaidro Jānis. Emocionālais iemesls — ir jāiegūst auditorijas uzticība, lai varētu piedāvāt, piemēram, specifisku kosmētiku sejas kopšanai. «Turklāt cilvēki ir kļuvuši izglītotāki, prasīgāki. Tāpēc mēs gribam pakāpeniski iegūt uzticību,» saka Alīna. Darbs pie jaunu produktu izstrādes turpinās visu laiku.
Tomēr ļoti liela nozīme bijusi arī spējai precīzi pazīt un saprast savu klientu. Tieši mērķauditorijas prasīgumā Etíde Botanicals saskata savu iespēju. «Mēs ļoti labi saprotam, ka Latvijā ziepes par 16 eiro nav katram pieejamas,» atzīst Jānis. Tāpēc viņiem jāspēj piedāvāt cilvēkiem tik labu pieredzi visos iespējamajos veidos, lai pirkums liktos tā vērts. Viens ir ētiski iegūtas, izcili, ja vietējās sastāvdaļas, otrs — patīkama tekstūra, gaidītais efekts, bet trešais — labs dizains, skaists iepakojums.
«Mums svarīgi nekautrēties no tā, ka esam no Latvijas,» saka Jānis. Viņaprāt, vietējie uzņēmēji nereti nobīstas ar pārliecību piedāvāt paša radītu produktu, tāpēc izvēlas specializēties un ražot tikai kādu atsevišķu komponenti. Tomēr tādējādi pievienotā vērtība, ko šeit varētu radīt vietējie mākslinieki, dizaineri un inženieri, aizplūst no Latvijas. Tāpēc pašu uzņēmumā izvēlējušies iet garāko ceļu — veidot produktu no idejas līdz pilnīgai realizācijai.
To jau novērtējis arī modes žurnāla Vogue Anglijas birojs. Pēc tam, kad konkursā Free From Skincare Awards 2023 Londonā uzņēmuma ražotais roku krēms tika atzīts par labāko jauno produktu, žurnāls sazinājās ar Etíde, lūdzot atsūtīt trīs viņu produktus. Tagad trīs mēnešus pēc kārtas tie redzami Vogue lappusēs.
Etíde Botanicals vērtības biznesā
- Piedāvāt pieredzi. Radīt kosmētiku, kādu pašiem gribētos lietot. Gan pēc produkta īpašībām, gan lietošanas pieredzes.
- Sadarboties. «Es nāku no augstās modes jomas, tāpēc, sākot darboties kosmētikas nozarē, biju patīkami pārsteigta, cik uzņēmēji ir atvērti un ieinteresēti sadarboties.»
- Nemaldināt. Meklēt ētiski radītas sastāvdaļas saviem produktiem. Turklāt reizēm laboratorijā sintezēta produkta komponente var izrādīties dabai un cilvēkam draudzīgāka.
- Audzēt pašiem. Šobrīd dabiskās kosmētikas nišā populāra pieeja ir ražot kosmētiku no pašu audzētām izejvielām. «Mēs kādreiz arī gribētu Kuldīgā kaut ko izaudzēt.»
Foto — Kristīne Madjare
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra