Drošāk nekā zeķē

Cīnoties ar inflāciju, Eiropas Centrālā banka bāzes procentu likmi pēdējā gada laikā paaugstinājusi jau deviņas reizes. Kredītņēmējiem tas rada papildu izdevumus, toties brīvos līdzekļus kļuvis izdevīgāk ieguldīt. Ir Nauda skaidro, cik iespējams nopelnīt, ietaupījumus noguldot termiņdepozītā vai pērkot krājobligācijas

Tiesa, peļņa nav galvenā motivācija, kāpēc izvēlēties savu naudu ieguldīt termiņnoguldījumā. Lai gan procentu likmes kļuvušas pievilcīgākas, tas nebūt nav ienesīgākais ieguldījumu veids. Tēlaini izsakoties, tā ir iespēja aizlāpīt caurumu naudas zeķē. Noguldot 1000 eiro termiņdepozītā uz vienu gadu kādā no lielākajām komercbankām, pēc gada jūsu kontā būs par 35 eiro vairāk. Taču, tā kā jūnijā attiecībā pret to pašu periodu pērn patēriņa cenu pieaugums bija 7,9%, visticamāk, ieguldījuma vērtība tik un tā būs kritusies. 

Nedaudz izdevīgākas ir Valsts kases izdoto krājobligāciju likmes, šobrīd noguldījumam uz gadu tie ir 4%. Taču termiņdepozīta procentu likme ir atkarīga gan no noguldījuma termiņa ilguma, gan no noguldījuma valūtas, arī no tā, kā nauda tiek noguldīta — ar fiksētu procentu likmi līguma termiņa beigās vai katru mēnesi, stāsta bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Risks — zemākais iespējamais

Kādas ir šā ieguldījuma veida priekšrocības, salīdzinot ar citiem? Pirmkārt, drošība. «Protams, termiņdepozīta likmes nekad nebūs tikpat ienesīgas kā, piemēram, ieguldījumi akcijās, jo termiņdepozīta riska līmenis ir zemākais iespējamais. Noguldot līdzekļus termiņdepozītā, klients zina, kad un cik saņems par savu noguldījumu, jo tas ir noteikts līgumā,» skaidro Jānis Krops, Swedbank mediju attiecību vadītājs.

Latvijas iedzīvotāji attiecībā uz uzkrājumiem un ieguldījumiem joprojām ir samērā konservatīvi, atzīst SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte. «Termiņnoguldījums ir labs risinājums ļaut brīvajiem līdzekļiem strādāt un garantēti pelnīt,» viņa saka.