Pagājušā gada marts Vašingtonā. ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres birojā pati Nensija Pelosi kopā ar saviem palīgiem un citiem kongresmeņiem, bet Ukrainu pārstāv vairāki pazīstami brīvprātīgie. Galvenā runātāja ir 35 gadus vecā Marija Berlinska, fonda Razom for Ukraine līdzdibinātāja un Gaisa izlūkošanas atbalsta centra izveidotāja.
Stāstot par karu, Berlinska uz galda Nensijas Pelosi priekšā noliek fotogrāfijas ar kritušajiem ukraiņu karavīriem un masu kapiem, kurus Kijivas reģionā pēc sevis atstājušas Krievijas militārpersonas. «Nepametiet mūs vienus ar šo!» ukrainiete vēršas pie spīkeres. «Mēs neuzvarēsim karā tikai ar [pārnēsājamajām vieglo raķešu palaišanas iekārtām] Javelin un Stinger. Mums ir vajadzīgi lielgabali, lādiņi, pretgaisa aizsardzības sistēmas.»
Berlinska zina, ko runā. Pēc izglītības vēsturniece, viņa bija aktīva tā dēvētās Pašcieņas revolūcijas dalībniece 2013. un 2014. gadā, bet pēc karadarbības uzliesmojuma Ukrainas austrumos kopā ar domubiedriem sāka veidot savu gaisa izlūkošanas atbalsta centru. Pēdējo desmit gadu laikā šī brīvprātīgo iniciatīva ir izaugusi par sistēmisku un institucionālu spēlētāju — Gaisa izlūkošanas atbalsta centrs ir ne tikai importējis tūkstošiem bezpilota lidaparātu, bet arī apmācījis vairāk nekā 24 tūkstošus aeroizlūku.
Mūsu sarunā Marija precizē: «Mēs sagatavojam tehniski kompetentus kaujiniekus karadarbībai 21. gadsimtā. Droni ir kara acis. Viena drona neesamība nozīmē 50 vai 100 zaudētas dzīvības vai kropļus. Tāpēc mums pēc iespējas vairāk jāiegulda šajās tehnoloģijās.»
Kad pagājušā gada sākumā sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, aktīvi sarosījās arī brīvprātīgo centrs, vācot naudu bezpilota lidaparātiem, katru mēnesi nopērkot vismaz 1000 dronu. Nākamais izaicinājums — kā mācīt jaunos dronu operatorus. Pirmajai lekcijai Zoom pieslēdzās 500 cilvēku, bremzējot sakaru kvalitāti.
Nākamās lekcijas tika ierakstītas video un audio formātā, un tagad ikviens tās var noklausīties īpašā platformā. Jauno projektu nosauca par Victory Drones (Uzvaras droni). Pirmā mācību daļa ir nedēļu ilgas lekcijas tiešsaistē. Pēc tam seko praktiskas nodarbības poligonā un eksāmens sertifikāta saņemšanai.
Pašlaik valstī darbojas 12 Victory Drones mācību punkti, taču to atrašanas vieta tiek turēta noslēpumā.
Vienīgais zināmais fakts — tie atrodas tālu no frontes. «Pati pagājušā gada jūnijā aizgāju uz Ukrainas armijas ģenerālštābu un sāku viņus pārliecināt, ka tas jādara tālu aizmugurē,» atceras Berlinska. Ukrainas bruņoto spēku karavīriem dalība kursos ir bez maksas, ja interesentu sarakstu ir iesniedzis militārās vienības komandieris.
Kopš jūlija Victory Drones paspārnē strādā 100 instruktoru. Katru mēnesi ir aptuveni 1000 absolventu un desmitiem tūkstošu jauniepirktu dronu. No kurienes nāk nauda šim lielajam atbalsta projektam? To galvenokārt ziedo ukraiņu uzņēmēji un lielās firmas.
«Marijai ir laba reputācija, un, lai mēs uzvarētu, ir nepieciešami droni,» paskaidro kāds baņķieris.
Papildu efektu dod arī Marijas publicitātes pasākumi. «Nesen pēc manas kārtējās uzstāšanās ēterā piezvanīja uzņēmējs no Polijas un teica: noskatījos jūsu interviju, vēlos iedot 10 000 eiro,» stāsta Victory Drones dibinātāja.
Efektīvas ir arī masveida līdzekļu vākšanas kampaņas, kuras Victory Drones rīko ar pazīstamiem zīmoliem. Piemēram, kopā ar taksometru pakalpojumu Uklon tika sākts īpašs ziedojumu projekts Niknie putni, savācot 30 miljonus hrivnu (740 tūkstoši eiro).
«Berlinska ir radošs cilvēks un prot izmantot gan mārketingu, gan PR, lai risinātu problēmas frontē,» secina Uklon pārstāvis.
Taču svarīgākais, ko Ukrainā izdevies paveikt par «dronu māti» iesauktajai Berlinskai, ir izveidot ekosistēmu, kas ietver gan lidaparātu iepirkšanu, gan jaunu karavīru mācības un nepārtrauktu viņu tehnisko prasmju pilnveidošanu.
«Pat tie cīnītāji, kuri jau beiguši kursus un saņēmuši sertifikātu, pastāvīgi klausās jaunās lekcijas, dažreiz pat zemnīcās pie frontes, dažreiz savas rotācijas laikā, kad viņiem dota iespēja atpūsties,» stāsta virsleitnants Bogdans ar pseidonīmu Bolt no Ukrainas sauszemes spēku 1. atsevišķās tanku brigādes. Viņa vienībā vairāk nekā pusi dronu operatoru mācīja tieši Victory Drones. Karavīrs atceras kādu spilgtu piemēru: «Pirms dažām dienām frontē nejauši satiku vienu no Victory Drones instruktoriem. Cilvēki, kas māca citus, arī paši karo, un viņiem ir ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas.»
Jau pagājušā gada jūlijā savu dronu programmu izveidoja arī valsts — Digitālās transformācijas ministrijas paspārnē esošais projekts Army of Drones iepērk bezpilota lidaparātus un māca operatorus. Statistika liecina, ka gada laikā Army of Drones izglītojis 10 000 gaisa izlūkošanas virsnieku.
Taču valsts īstenotais projekts darbojas citādi nekā Victory Drones — pilotus māca kāda no privātajām dronu operatoru izglītošanas kompānijām, par to saņemot samaksu no Digitālās transformācijas ministrijas.
Victory Drones līdz jūlijam zināšanas bija ieguvuši vairāk nekā 24 tūkstoši kompetentu dronu operatoru, kuri vajadzības gadījumā paši spēj novērst arī tehniskas ķibeles.
Tas ir daudz vai maz? Armijai, kurā ir viens miljons karavīru, šķiet, pietiek ar vienu vai diviem gaisa izlūkošanas lidaparātiem uz katru vadu.
Taču Berlinska uzskata, ka ar to ir par maz. «Jaunās tehnoloģijas ir jāmāk izmantot katram. Tāpat kā agrāk jebkuram karavīram bija jāmāk izjaukt un salikt automātu vai izrakt ierakumus.»
Turklāt bažas raisa fakts, ka dronus arvien vairāk izmanto arī agresorvalsts. «Viņu rūpnīcas tagad strādā trīs maiņās, mēnesī saražojot 35—40 tūkstošus dronu un mūs apsteidz 3,5—4 reizes.»
Tāpat kā lielākajai daļai Ukrainas aizstāvju, Berlinskai nepiemīt nekāda iedomība: «Es tikai daru savu darbu.»
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra