Visā pasaulē ir vairāk nekā viens miljards cilvēku ar invaliditāti jeb 15% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Šie dati rāda, ka digitālās vides jeb digitālo rīku pieejamība maksimāli lielam cilvēku skaitam nav tikai kāda uzņēmuma papildu priekšrocība vai vēl viens korporatīvās sociālās atbildības projekts, bet gan nepieciešamība, lai uzņēmums varētu attīstīties un radīt iekļaujošu vidi. Turklāt, lai gan visiem pieejama digitālā rīka radīšana nozīmē papildu nosacījumus, tas patiesībā var palīdzēt radīt inovatīvus risinājumus, kas atvieglos ikdienu visai sabiedrībai.
Jūnija sākumā starptautiskajā programmēšanas hakatonā “HackCodeX” digitālo pakalpojumu uzņēmums Emergn jaunajiem talantiem piedāvājot uzdevumu – izmantot mākslīgā intelekta modeļus, lai palīdzētu veidot iekļaujošu vidi cilvēkiem ar invaliditāti.
Rezultātā radīti augsta līmeņa risinājumi, kas ir vēl viens pierādījums tam, ka ierobežojumi veicina inovācijas.
Ir svarīgi, lai gan jaunie talanti, gan pieredzējuši dažādu jomu eksperti arvien vairāk pievērstu uzmanību digitālās vides pieejamībai.
Ieguvums sabiedrībai un biznesam
Pašlaik daudzi uzņēmumi cīnās par nelielu procentuālo daļu no potenciālā tirgus savā nozarē, vienlaikus nespējot apmierināt vairāk kā 15% pasaules iedzīvotāju vajadzības. Līdz ar to mēs nevaram runāt par šobrīd ļoti aktuālo digitālo transformāciju un attīstību, ja nerunājam par digitālās vides pieejamību. Turklāt 95% mājaslapu un mobilo aplikāciju ir tikai daļēji pieejamas vai pat nepieejamas cilvēkiem ar invaliditāti.
Lai uzsvērtu problēmas aktualitāti, jāpiemin, ka digitālās vides pieejamība neattiecas tikai uz cilvēkiem ar pastāvīgu invaliditāti.
Digitālās vides pieejamība var kļūt par aktuālu problēmu ikvienam. Cilvēka funkcionālos ierobežojumus iedala trīs stāvokļos – pastāvīgs, pārejošs un apstākļu radīts. Pastāvīga invaliditāte jeb stāvoklis, ko nevar mainīt, ir izplatītākā asociācija, runājot par pieejamību. Taču arī salaužot roku, cilvēkam rodas ierobežojumi ikdienas darbībās, piemēram, grūti uzrakstīt e-pastu. Izejot ārā spilgtā saulē, acis var apžilbt un kļūst grūti salasīt tekstu ekrānā. Ņemot vērā dažādos ierobežojumu veidus, kļūst skaidrs, ka pieejama digitālā vide neattiecas tikai uz minētajiem 15%, pasaules iemītnieku, bet gan uz visu sabiedrību un tās labklājību.
No izstrādes sākuma
Pastāvīgi, pārejoši un apstākļu radīti traucējumi var izskatīties ļoti līdzīgi, veidojot digitālo lietotāja pieredzi, proti, katram no šiem stāvokļiem nav nepieciešams pilnīgi atšķirīgs dizains. Kā vienkāršu piemēru var minēt teksta izmēru – lielāki burti ekrānā uzlabos lietotāja pieredzi gan cilvēkam ar disleksiju, gan senioriem, kam pasliktinājusies redze.
Digitālā vide, kas pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, nozīmē vidi, kas pieejama ikvienam, un tieši tādai arī būtu jābūt digitālo pakalpojumu uzņēmumu domāšanai.
Jāuzsver, ka ir atšķirīgi veidi, kā uzņēmumi domā par pieejamu digitālo vidi – proaktīvi vai reaktīvi.
Radīt efektīvus, kvalitatīvus un iekļaujošus digitālos risinājumus ir sarežģīti, ja pieejamību uztver kā atsevišķu funkciju. Savukārt, ja pieejamību iekļauj kā obligātu nepieciešamību jau izstrādes sākumā, ir mazāks risks kļūdīties un iespēja radīt produktu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam.
Nereti uzņēmumi izmanto atjauninājumus, kas rada pieejamu vidi brīdī, kad jau saņemtas sūdzības. Tas rada risku uzņēmuma reputācijai, kā arī lielākas izmaksas – jo vēlāk uzņēmums sāk domāt par pieejamību, jo dārgāk tas kļūst. Līdz ar to uzņēmuma nevēlēšanās domāt par pieejamu digitālo vidi ne vien liecina par empātijas trūkumu, bet norāda arī uz īstermiņa domāšanu. Uzņēmumā Emergn piedāvājam lietotāja pieredzes dizainu, kas jau pamatā paredz vides pieejamību. Nav iespējams radīt intuitīvu un patīkamu lietotāja pieredzi, nedomājot par visiem potenciālajiem lietotājiem, tai skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem.
Inovācijas vides pieejamībai
Izprotot pieejamas digitālās vides nepieciešamību, nereti pastāv bažas, ka pieejamības faktori bremzē radošumu, jo uzliek papildu šķēršļus. Taču pieredze rāda, ka, ierobežojumi rada inovācijas un maina domāšanas kontekstu. Automātiskā pareizrakstības pārbaude, balss vadība un dažādi populāri mākslīgā intelekta risinājumi radās, domājot par lietotāju, kam ir funkcionāli ierobežojumi. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi radīt iespējas, kas liek rīkoties ārpus rāmjiem un par pieejamību domāt jau produkta izstrādes sākumā.
Programmēšanas hakatonā “HackCodeX” Emergn rosinātos inovatīvos risinājumus dzīves kvalitātes uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti iesniedza 17 komandas, no kurām divas kļuva par uzvarētājām.
Komanda “T3mplate” izstrādāja fizioterapijas aplikāciju, kas izmanto mākslīgo intelektu. Ierasti cilvēki sākotnēji aiziet uz vizīti pie fizioterapeita, pēc kuras atkārto vingrojumus mājas apstākļos, taču bez speciālista uzraudzības vingrojumi var tikt izpildīti nepareizi un radīt lielākas problēmas. Šis risinājums apvieno ar mākslīgo intelektu darbinātu kustību izsekošanu un reāllaika atgriezenisko saiti, lai sniegtu personalizētus norādījumus vingrojumu laikā.
Savukārt otras labākās komandas “Eye Get It” risinājums palīdz runu pārvērst attēlos, lai atvieglotu komunikāciju cilvēkiem ar uztveres traucējumiem. Tas palīdz cilvēkiem, kam ir grūtības ar verbālo komunikāciju, piemēram, cilvēki ar autiskā spektra traucējumiem ar šī rīka palīdzību var izveidot teikumus no attēliem un otrādi. Līdz šim līdzīgs risinājums – PECS metode jeb komunikācijas sistēma ar attēlu palīdzību – ir bijis pieejams manuāli, taču jaunais risinājums aizņem mazāk laika un piedāvā neierobežotu attēlu skaitu.
Abi hakatonā radītie risinājumi var uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem ierobežojumiem, tai skaitā cilvēkiem ar pārejošiem vai apstākļu radītiem šķēršļiem. Meklējot risinājumu, kas palīdz nelielai sabiedrības grupai, ir potenciāls atvieglot ikdienu vairākumam sabiedrības un radīt produktu lielākai tirgus daļai.
Aldis Ērglis ir uzņēmuma Emergn vadītājs.
Pagaidām nav neviena komentāra